Pirātu partija ieguvusi deviņus deputātu mandātus Altingi (parlamentā), kurā ir pavisam 63 deputāti, un kļuvusi par trešo lielāko parlamenta partiju.
Pirātu partija ir parakstījusi pirmskoalīcijas vienošanos ar trim citām kreisām un centriskām partijām, un tās kopā ieguvušas 28 deputātu mandātus. Absolūtam vairākumam parlamentā vajadzīgi vismaz 32 mandāti.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Kreisi zaļo kustība ieguvusi 10 mandātus, Sociāldemokrātu partija – četrus, bet centriskā Spožas nākotnes kustība – piecus mandātus.
Valdošajā koalīcijā kopš 2013. gada ir konservatīvā Neatkarības partija un labēji centriskā Progresīvā partija, kuras šajās vēlēšanās ieguvušas attiecīgi 21 mandātu un septiņus mandātus, tātad kopā 28 mandātus.
Centriskā Atdzimšanas partija, kurai var būt noteicoša loma jaunās valdošās koalīcijas izveidošanā, ieguvusi septiņus deputātu mandātus.
Neatkarības partija ir ieguvusi visvairāk deputātu mandātu, un tās līderim finanšu ministram Bjarni Benediktsonam tiks dotas tiesības vest sarunas par parlamentārā vairākuma izveidošanu.
"Ir iemesls svinēšanai," Benediktsons paziņoja valsts telekanālā RUV.
Sarunas starp Neatkarības partiju un Atdzimšanas partiju tomēr var būt ļoti saspīlētas.
Drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas bija publicēti valsts telekanāla RUV rīkotas nobalsojušo vēlētāju aptaujas rezultāti, kuri liecināja, ka Pirātu partijas vadīta alianse var būt ieguvusi niecīgu vairākumu parlamentā – 32 mandātus.
Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem Pirātu partija būtu kļuvusi par otru lielāko partiju Altingi (parlamentā), iegūstot 12 no 63 deputātu mandātiem. Pirātu partijas vadītajai aliansei kopā būtu 32 deputātu mandāti, tai skaitā 11 mandāti Kreisi zaļo kustībai, pieci mandāti Sociāldemokrātu partijai un četri mandāti centriskajai Spožas nākotnes kustībai, liecināja nobalsojušo vēlētāju aptaujas rezultāti.
Valdošā konservatīvās Neatkarības partijas un centriskās Progresīvās partijas koalīcija, kas ir pie varas kopš 2013. gada, saskaņā ar šiem rezultātiem vēlēšanās esot ieguvusi tikai 25 deputātu mandātus.
Pirms vēlēšanām tika prognozēts, ka Pirātu partija to rezultātā varētu izveidot jaunu centriski kreisu koalīciju, kas būtu otrā šāda koalīcija kopš Islandes neatkarības proklamēšanas. Sociāldemokrātu un "zaļo" koalīcija Islandē valdīja no 2009. līdz 2013. gadam.
Bija gaidāms, ka vēlētāji sodīs līdzšinējo valdību, kuras reputācija cietusi Panamas dokumentu skandālā. Kaut arī pašreizējā konservatīvās Neatkarības partijas un centriskās Progresīvās partijas koalīcija skandālā izdzīvoja, tā solīja sarīkot ārkārtas vēlēšanas sešus mēnešus pirms valdības termiņa beigām.
"Mēs zaudējam atbalstu antiestablišmenta noskaņojuma dēļ," pirms vēlēšanām atzina Neatkarības partijas deputāte Birgira Armansone.
Pirātu partiju 2012. gadā izveidoja aktīvisti, anarhisti un bijušie hakeri. Tā iestājas par valsts caurskatāmību, institūciju reformu, individuālām brīvībām un cīņu ar korupciju.
Tās galvenais dzinējspēks ir gados jaunie vēlētāji, bet partijas preses sekretāre Birgita Jonsdotira atzina, ka partija ir "izpētījusi kļūdas, ko pieļāvusi Syriza un Podemos" - Grieķijas un Spānijas kreiso radikāļu un taupības politikas pretinieku partijas.
Kad aprīlī atklātībā nonāca tā sauktie Panamas dokumenti, atbalsts Pirātu partijai sasniedza pat 43%. Tajos atklājās, ka ārzonās konti ir vairākiem augsta ranga Islandes politiķiem, tostarp toreizējam Islandes premjerministram Sigmunduram Dāvidam Gunnlaugsonam, kuram skandāla rezultātā nācās atkāpties.
Arī pirmstermiņa vēlēšanas tika rīkotas saistībā ar Panamas dokumentu skandālu. Lai arī Gunnlaugsonam nācās atkāpties no amata, viņa valdība turpināja darbu.
Pirātu partija iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2013. gadā ieguva trīs vietas Islandes parlamentā, kurā ir 63 deputātu vietas.