Pamet ierastās partijas
«Visas vēlēšanu kampaņas saistītas ar neziņu, taču šoreiz mēs nezinām pat to, kāds būs vēlēšanu likums, kas būs partiju līderi un kādas būs koalīcijas,» ziņu aģentūrai Reuters uzsvēra Demokrātiskās partijas (PD) pārstāvis Lapo Pistalli. «Tas ir kaut kas pilnīgi nebijis.»
Korupcijas skandālu nogurdinātā tauta novērsusies no Itālijas politikas ilgdzīvotāja Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas (PdL), kura kavējas izziņot partijas premjera amata kandidātu. Ja vēlēšanas notiktu šoruden, pēc sabiedriskās domas aptauju datiem, vadībā ar 25% būtu Pjēra Luidži Bersāna vadītā Demokrātiskā partija, taču tie būtu tikai 13% no vairāk nekā 40 miljoniem balsstiesīgo, jo liela daļa taupības pasākumu saniknoto itāļu nemaz negrasās piedalīties vēlēšanās.
Apolitisko nostāju apstiprināja oktobra nogales reģionālās vēlēšanas Sicīlijā, kur pie balsošanas urnām devās tikai 47% balsstiesīgo. Tas ir par 20% mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Analītiķos satraukumu radījusi komiķa Bepes Grillo izveidotās populistiskās partijas Pieczvaigžņu kustība augstie rezultāti Sicīlijā, kur tā ieguva 18% balsu. Partija iekarojusi itāļu simpātijas, iestājoties pret premjera Mario Monti iedibināto taupības kursu un kritizējot Itālijas politikā valdošo korupciju.
«Nav šaubu, ka rezultāti nenāks par labu tirgu uzticībai un palielinās šaubas pirms pavasarī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām,» Itālijas lielākās bankas UniCredit ekonomistu Kjaras Korsas un Loredanas Federiko ziņoto citēja aģentūra AP. Eksperti norādījuši, ka komiķa veidotās partijas popularitāte joprojām aug un aprīlī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās tā varētu cīnīties par vadošajām pozīcijām parlamentā.
Investori baidās
Kopš Otrā pasaules kara nevienai no valdībām nav izdevies nostrādāt pilnu termiņu - piecus gadus -, taču eksperti uzsvēruši, ka šajos vairāk nekā 60 gados nekad nav bijusi vienlaikus tik dziļa ekonomiskā un politiskā krīze.
Pagājušā gada novembrī, kad Itālija bija bīstami pietuvojusies bankrota slieksnim, toreizējais ministru prezidents S. Berluskoni piekrita atkāpties no amata un valdības grožus pārņēma tehnokrāts Mario Monti, kuram izdevās atjaunot finanšu tirgu uzticību Itālijai.
69 gadus vecais M. Monti ir ekspresīvā S. Berluskoni pretmets un savas nelokāmās politikas dēļ Briselē iesaukts par «itāļu prūsi». M. Monti paglābis Itāliju, paaugstinot nodokļus, samazinot izdevumus un ieviešot radikālu pensiju reformu, lai mazinātu valsts milzīgos parādu kalnus, kas pārsniedz 120% no iekšzemes kopprodukta. Taču premjeram nav izdevies panākt vērā ņemamu ekonomisko izaugsmi, bezdarba līmenis sasniedz teju 11%, un arvien aug tautas protesti pret mūžīgajiem budžeta samazinājumiem.
Ārvalstu līderi un investori arī turpmāk premjera amatā vēlētos redzēt M. Monti. Tā kā bezpartijiskais M. Monti vēlēšanās nekandidēs, pašreizējais vēlēšanu likums viņa noturēšanos premjera krēslā sarežģī. Jau mēnešiem tiek diskutēts par iespējamo vēlēšanu likuma maiņu, bet ieceres aizvien ir runu līmenī. M. Monti iecelšana amatā izsauktu kritiku, ka valsts piever acis uz demokrātijas normu ievērošanu un politisko partiju sistēmu uztver kā mazsvarīgu.
M. Monti, visticamāk, saglabātu amatu, ja valdības veidošanas sarunas nonāktu strupceļā. Taču pēcvēlēšanu haoss draudētu padziļināt valsts ekonomisko krīzi, jo iebiedētu investorus un līdz bīstamai robežai paaugstinātu Romas aizņemšanās izmaksas.
Pirms nedēļas S. Berluskoni piedraudēja negaidīt līdz vēlēšanām un gāzt līdz šim atbalstītā M. Monti valdību, pārmetot tai «Itālijas ievilkšanu recesijas spirālē». Taču pāris dienu vēlāk S. Berluskoni apgalvoja, ka negrasās klupināt valdību, jo lielākā vaininiece Itālijas problēmās esot Eiropa ar Vāciju un tās kancleri Angelu Merkeli priekšgalā.
Draudi valdībai tika izteikti pēc tam, kad tiesa S. Berluskoni piesprieda četru gadu cietumsodu par krāpšanos ar nodokļiem. Lai gan politiķis uzsvēra, ka negrasās atgriezties premjera krēslā, tiesas spriedums viņu pārliecinājis, ka nedrīkst pilnībā pamest politiku. «Reformēšu tieslietu sistēmu, lai tas, kas notika ar mani, nevarētu notikt ar citiem pilsoņiem,» solīja S. Berluskoni. «Tas, kas patlaban notiek, ir nevis demokrātija, bet gan tiesnešu diktatūra.» S. Berluskoni, pret kuru ierosinātas vēl vairākas krimināllietas, solījis spriedumu pārsūdzēt.