Eiropas Komisija (EK) oktobrī noraidīja iepriekšējo Itālijas budžeta versiju kā neatbilstošu ES fiskālās disciplīnas noteikumiem, un draudēja Itālijai ar sankcijām.
Taču trešdien abām pusēm beidzot izdevās panākt izlīgumu, Itālijai piekāpjoties divos būtiskos jautājumos.
Itālijas laikraksts "Corriere della Sera" citē Kontes sacīto, ka Francijas protestu kustībai varētu būt bijusi ietekme uz sarunām ar Briseli, pat ja to grūti izmērīt.
Protesti Francijā sākās 17.novembrī kā reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Aizvadītajās nedēļas nogalēs Francijā bieži notikušas sadursmes starp protestētājiem un policiju.
Piekāpjoties protestētājiem, Makrons apsolījis, ka, sākot ar nākamo gadu, minimālā mēnešalga tiks palielināta par 100 eiro, un solījis citus uzlabojumus, kuru dēļ budžeta deficīts pārsniegs ES noteiktos griestus, kas ir 3% no IKP.
Francijas situācija raisījusi jautājumus par dubultiem standartiem Briselē, jo ES budžeta noteikumus grasās pārkāpt gan Itālija, gan Francija.
Konte sacīja, ka sarunās ar EK ekonomikas komisāru, bijušo Francijas finanšu ministru Pjēru Moskovisī ir norādījis uz "dzelteno vestu" dumpi Francijā.