Violas māte un tēvs – 57 gadus vecā Gabriela un 70 gadus vecais Luidži Dimbrozi – gadiem ilgi centās tikt pie bērna un tikai pirms divarpus gadiem Gabrielai, pateicoties mākslīgajai apaugļošanai ārzemēs, izdevās ieņemt mazuli. Tomēr Viola, kura piedzima 2010. gada 26. maijā Turīnā, uzreiz tika atdota audzināšanā citai ģimenei, bet bioloģiskajiem vecākiem tiesa atstāja tikai tiesības apciemot meitu vienu reizi divās nedēļās.
Tagad tiesa pielikusi punktu lietai, kas mēnešiem ilgi tiek apspriesta vietējā presē. Kā teikts lēmumā, bērns kļuvis „par milzīgo iespēju, kuras cilvēkiem dod progress ģenētikas jomā, augli”. Tāpat tiesa nolēma, ka Gabrielas Dimbrozi vēlme par katru cenu iegūt bērnu kļuvusi par „izvēli, kas izgājusi aiz visām iespējamām robežām un balstīta uz centieniem pēc visvarenības, uz centieniem apmierināt savas prasības ... tajā pašā laikā ignorējot acīmredzamas saistības, kas vecākiem uzliktas ar dabas likumiem”.
Tas viss, pēc tiesnešu domām, liecina par vecāku „pilnīgu vienaldzību”, jo viņi neesot aizdomājušies par to, ka apdraud savas meitas nākotni, nolemjot viņu agri kļūt par bāreni.
Pēc Turīnas tiesas lēmuma uzklausīšanas Dimbrozi pāra juristi paziņojuši, ka plāno pārsūdzēt civilspriedumu un turpināt cīņu par mazo Violu. Savukārt paši vecāki – bibliotekāre Gabriela un bijušais Monferato pilsētiņas mērs Luidži, izteicās, ka par tiesu absurda upuri kļuvusi tieši viņu meita, nevis viņi paši.
Kā atzīmē ANSA, līdz bērna ieņemšanai Gabriela Dimbrozi desmit reizes bez panākumiem centusies veikt mākslīgās apaugļošanās procedūras Itālijā. Savukārt 1999. un 2002. gados laulātie iesnieguši lūgumus ļaut viņiem adoptēt bērnu, tomēr varas iestādes šos iesniegumus vienkārši ignorējušas.