Valdošā kreisi centriskā Demokrātiskā partija (PD), populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), bijušā premjerministra Silvio Berluskoni vadītā opozīcijā esošā konservatīvā partija Forza Italia (Uz priekšu, Itālija!) un reģionālā partija Ziemeļu līga bija vienojušās par jaunu vēlēšanu likumu, kas paredzēja daļēju atgriešanos pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas, par paraugu izmantojot Vāciju.
Tika uzskatīts, ka šīs vienošanās apstiprināšanas gadījumā jau septembrī Itālijā būtu gaidāmas pirmstermiņa vēlēšanas.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Itālijā paredzētas ne vēlāk kā 2018.gada pavasarī, taču runas par pirmstermiņa vēlēšanām nerimst kopš decembra, kad pēc pazemojošās sakāves referendumā par konstitucionālajām reformām atkāpās toreizējais premjerministrs Mateo Renci.
Tomēr prezidents Serdžo Matarella iepriekš paziņojis, ka piekritīs parlamenta atlaišanai un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanai vienīgi tad, ja tiks mainīta pašreizējā nefunkcionējošā vēlēšanu sistēma.
Šobrīd spēkā esošā vēlēšanu sistēma katrai no abām parlamenta palātām paredz atšķirīgu ievēlēšanas kārtību, un pastāv bažas, ka tā rezultātā apakšpalātā un Senātā vairākumu var iegūt dažādas partijas, kas apgrūtinātu valsts vadību.
Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka pašreizējais vēlēšanu likums ir pielāgots Renci iecerētajai konstitucionālai reformai, kuru vēlētāji decembrī noraidīja.
PD un M5S vēlēšanu sistēmas maiņas neveiksmē vaino viena otru, kamēr Berluskoni paziņojis, ka atbildība jāuzņemas abām šīm partijām.
Gan M5S, gan Ziemeļu līga pēc neveiksmīgā balsojuma nākušas klajā ar atkārtotu aicinājumu rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, un Pieczvaigžņu kustības pārstāvis Luidži Di Maio, kurš tiek uzskatīts par partijas iespējamo premjera amata kandidātu, norādīja, ka atkātotam mēģinājumam vienoties par jauno vēlēšanu sistēmu "nav izredžu".