Intervijā Ukrainas laikrakstam "The Kyiv Indepedent" Kallasa teica, ka par šo jautājumu ir runājusi ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kad viņš pagājušajā nedēļā bija vizītē Baltijas valstīs.
"Jā, mēs apspriedām jautājumu par ukraiņu bēgļiem, jo īpaši par vīriešiem, kuri ir mobilizācijas vecumā. Prezidents Zelenskis raksturoja, ka ir cilvēki, kuri atrodas kaujas laukā, un ir cilvēki, kuri maksā nodokļus Ukrainai, lai varētu finansēt karavīrus, kuri atrodas kaujas laukā," sacīja Igaunijas premjerministre.
"Bet tad ir arī cilvēki, kas atrodas ārvalstīs, piemēram, Igaunijā. No mūsu viedokļa, viņiem ir tiesības būt šeit, ja viņi ievēro noteikumus, ja viņi ir nonākuši pie mums, tad Eiropas Savienība viņiem piešķir pagaidu aizsardzību. Tāpēc mēs noteikti neko nedarīsim no savas puses, lai šos cilvēkus izdotu. Ukraina var vērsties pie cilvēkiem, kas šeit ir, un lūgt viņus atgriezties, lai palīdzētu savai dzimtenei," teica Kallasa.
Zelenskis ceturtdien preses konferencē pēc tikšanās ar Kallasu sacīja, ka Ukrainai ir vajadzīgi uz ārzemēm devušies mobilizācijas vecuma vīrieši, lai atvairītu Krievijas agresiju vai atbalstītu valsts ekonomiku. Tomēr viņš skaidri neatbildēja, vai Igaunijai būtu jāizdod šeit dzīvojošie Ukrainas pilsoņi mobilizācijas vecumā.
Ukrainas parlaments pagājušajā nedēļā atteicās debatēt par pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kura mērķis ir iesaukt armijā vairāk cilvēku. Zelenskis pagājušajā mēnesī brīdināja, ka armija vēlas mobilizēt līdz pat pusmiljonam cilvēku, lai cīnītos ar aptuveni 600 000 Krievijas karavīru, kas iebrukuši Ukrainā.
Decembrī Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs aicināja visus pilsoņus neatkarīgi no viņu atrašanās vietas pievienoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses dienesta vadītājs Illarions Pavļuks paskaidroja, ka pašlaik Aizsardzības ministrija neplāno izdarīt spiedienu uz ārvalstīs dzīvojošajiem Ukrainas pilsoņiem, bet uzsvēra, ka valsts aizsardzība ir katra pilsoņa konstitucionāls pienākums.
Tolaik Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss paziņoja, ka Igaunija ir gatava palīdzēt Ukrainai mobilizēt savus pilsoņus, ja tas būs nepieciešams.
Kā decembrī sacīja Lēnemetss, Igaunijā dzīvo aptuveni 7500 Ukrainas pilsoņu, kas sasnieguši iesaukšanas vecumu, taču ir svarīgi saprast, ka daudzi no viņiem ir atbrīvoti no mobilizācijas. Piemēram, mobilizācija neattiecas uz tiem Ukrainas pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, bet tas attiecas uz tiem, kuri ieradās Igaunijā pēc 2022.gada februārī Krievijas sāktā pilna mēroga kara un pašlaik šeit dzīvo ar pagaidu uzturēšanās atļauju.
"Saskaņā ar Ukrainas likumiem no mobilizācijas ir atbrīvoti arī vientuļie vecāki, vecāki, kas audzina vismaz trīs bērnus, bērnu invalīdu vecāki un cilvēki, kas aprūpē tuviniekus. Tas nozīmē, ka kritēriju, pēc kuriem cilvēks nav pakļauts mobilizācijai, ir diezgan daudz," skaidroja Lēnemetss.
Pēc iekšlietu ministra teiktā, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ukraina nevar mobilizēt Igaunijā dzīvojošos Ukrainas pilsoņus, jo tam nepieciešama vienošanās starp valstīm. Ministrs apliecināja, ka plāno oficiāli informēt Ukrainas varasiestādes, ka gadījumā, ja tās vēlas iesaukt armijā Igaunijā dzīvojošos Ukrainas pilsoņus, Igaunija ir gatava noslēgt šādu līgumu ar Ukrainu.