Kuģa korpusa sienu biezums ir aptuveni 12 milimetri. Speciālisti aplēsuši, ka ik desmit gadus sāļā jūras ūdens ietekmē korpusa sienu biezums sarūk par vienu milimetru, tādējādi vairāk nekā 70 gadu laikā kopš kara beigām lielākā daļa korpusa jau ir bīstami izdēdējusi.
Kuģis kara laikā tika izmantots, lai apgādātu ar degvielu Baltijas jūrā esošos Vācijas flotes kuģus. Tankkuģa tvertnēs ietilpst aptuveni 10 tūkstoši tonnu degvielas, un liela daļa no tām aizvien ir pilnas. Kuģi pie Helas pussalas, kas atrodas netālu no Gdaņskas, nogremdēja Padomju Savienības spēki neilgi pirms kara beigām Eiropā, 1945. gada 8. aprīlī. Pēc kara beigām saskaņā ar tā laika starptautiskajiem likumiem kuģa vraks palika Polijas īpašumā. Tolaik Franken izcelšana bija nerentabla un tam nesaskatīja jēgu. Nu eksperti arvien vairāk sāk bažīties, ka vraks ir bumba ar laika degli.
Pētnieki aplēsuši, ka tā tvertnēs aizvien ir vairāk nekā 3000 kubikmetru degvielas. Lielākā daļa kuģa kravas jūrā noplūda brīdī, kad kuģim trāpīja torpēdas un tas nogrima, tomēr daļa tvertņu palika neskartas. Nu, sālsūdenim arvien vairāk deldējot korpusa sienas, ir bažas, ka drīz kuģis var sabrukt pats zem sava svara, tādējādi radot degvielas noplūdi apkārtējā vidē. Baltijas jūras gadījumā šāds scenārijs būtu īpaši nelāgs - tā ir iekšzemes jūra, kur ūdens apmaiņa ar Ziemeļu jūru notiek visai lēni.
Benedikts Hacs no Gdaņskas Jūras institūta norādījis, ka "par to vairs nedrīkst klusēt". Viņš ar savu komandu jau gadiem ilgi meklējis risinājumus šai problēmai, bet pagaidām mērķis nav sasniegts. Aptuvenās degvielas atsūknēšanas no vraka izmaksas tiek lēstas 8 līdz 20 miljonu eiro robežās, kas iekļauj gan operācijas apdrošināšanu, gan vecās degvielas utilizāciju. Visu līdzšinējo pūliņu rezultātā izdevies piesaistīt līdzekļus vien vraka izpētei no ārpuses un degvielas atsūknēšanas plāna izstrādei.
Uzsākta arī informatīvā kampaņa, kuras ietvaros cilvēkiem lūgts parakstīt petīciju, lai pieprasītu Polijas valdībai risināt šo jautājumu. Līdz šim savākti 45 tūkstoši parakstu. Jūlijā problēmai uzmanību pievērsa arī par kuģniecības nozari atbildīgais ministrs Mareks Grobarčžiks, kurš izveidoja komisiju Franken jautājuma izskatīšanai. Vides aktīvisti cer, ka ar ministrijas atbalstu izdosies piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības ārkārtas gadījumiem paredzētajiem fondiem.
VVZ
Malacis
Vajag to vraku