Spānijas valdība un tiesas kataloņu iecerēto plebiscītu ir pasludinājušas par antikonstitucionālu. Tāpēc Madride dara visu, lai referendums nenotiku. Spānijas valdība pārņēma kontroli pār reģiona finansēm un izvietoja tur nacionālās policijas papildspēkus. Ir aizturētas vairākas Katalonijas augsta ranga amatpersonas. Likumsargiem ir uzdots konfiscēt balsošanas urnas, biļetenus un neatkarības atbalstītāju propagandas materiālus.
Madride arī ir bloķējusi pieeju vairākām interneta vietnēm, kas bija saistītas ar referendumu. Katalonijas valdība šādu rīcību ir nodēvējusi par vēršanos pret vārda brīvību. "Viņi rīkojas tāpat kā Turcija, Ķīna un Ziemeļkoreja. Neviena Rietumu demokrātija tā nedara. Internets ir brīvības karaļvalsts," teikts kataloņu paziņojumā.
Katalonijas prokuratūra ir likusi reģiona policijai bloķēt ēkas, kurās atrodas balsošanas iecirkņi. Tas ir nostādījis neērtā situācijā vietējos policijas spēkus – Mossos d’Esquadra –, kuriem ir jābūt lojāliem Katalonijas valdībai, bet tajā pašā laikā arī jānodrošina likuma ievērošana. Mossos d’Esquadra ir brīdinājusi, ka balsošanas iecirkņu slēgšana var novest pie masu nekārtībām.
Barselonas mēre Ada Kolau šonedēļ publicētā viedokļrakstā britu laikrakstā The Guardian mudināja ES uzņemties vidutāja lomu starp Kataloniju un Spāniju.
ES vadība uzstāj, ka tā respektē Spānijas konstitucionālo kārtību, bet neviena bloka dalībvalsts nav paudusi atbalstu Katalonijas neatkarības centieniem.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 29.septembra laikrakstā Diena!