Pudždemonam sākotnēji tikšanās ar Turrēnu un četriem Katalonijas valdības eksministriem Briselē bija iecerēta Katalonijas tirdzniecības misijā, tomēr tikšanās bija jāpārceļ citviet, jo Spānijas valdība Katalonijas pārstāvim bija pieprasījusi neļaut tikšanos rīkot misijas telpās.
Turrēns pirmdien Katalonijas premjera amatam nominēja Pudždemonu, ņemot vērā decembrī notikušās Katalonijas parlamenta vēlēšanas, kurās separātistu partijas ieguva absolūto vairākumu.
Spānijas centrālā valdība uzskata, ka Pudždemons nevar pārvaldīt Kataloniju, ja pats atrodas citā valstī.
Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Uriols Žunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21.decembrī katalāņu separātisti ieguva absolūto vairākumu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu zaudēja divus mandātus, izcīnot 70 no 135 deputātu vietām. Visvairāk balsu tomēr izcīnīja centriski liberālā partija Ciudadanos (Pilsoņi), kas atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā.