Pudždemons intervijā britu sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC pavēstīja, ka viņa valdība "rīkosies šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā".
"48 stundas pēc oficiālo rezultātu iegūšanas mēs pasludināsim neatkarību," piebilda Katalonijas premjers.
Tā bija pirmā viņa sniegtā intervija kopš svētdien sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma.
Katalonijas valdība jau iepriekš paziņojusi, ka 90% nobalsojušo atbalstījuši neatkarību, lai gan referendumā piedalījās tikai 2,2 miljoni jeb 42% no 5,3 miljoniem lielā balsstiesīgo kopskaita.
Atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Madride iejauktos un pārņemtu kontroli pār Katalonijas valdību, Pudždemons sacīja, ka tā būtu "kļūda, kas visu maina".
Pudždemons intervijā BBC arī sacīja, ka pašlaik nav nekādu kontaktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību, kas referenduma rīkošanu pasludinājusi par antikonstitucionālu un aizliegusi.
Viņš nepiekrita arī Eiropas Komisijas (EK) pirmdien izteiktajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.
Tikmēr Katalonijā otrdien sākās vispārējais streiks, protestējot pret vardarbību, kuru svētdien pieļāva Spānijas nacionālās policijas spēki, cenšoties neļaut katalāņiem piedalīties neatkarības referendumā.
Saskaņā ar Katalonijas policijas datiem Barselonā otrdien ielās izgāja 700 000 protestētāju.
Pudždemons sniedza interviju neilgi pirms Spānijas karaļa Felipes VI televīzijas uzrunas, kurā karalis paziņoja, ka katalāņu separātistu līderi esot izgājuši "ārpus likuma varas", un aicināja valsti atjaunot "konstitucionālo kārtību".
Karalis atzina, ka pēc svētdien notikušā Katalonijas neatkarības referenduma, kas tika sarīkots, nepakļaujoties Madrides aizliegumam, Spānija nonākusi "galēji smagā" situācijā.
Felipe VI norādīja, ka Katalonijas reģionālā valdība "mēģina sagraut Spānijas vienotību" un radījusi apdraudējumu gan paša reģiona, gan visas valsts ekonomikai un sociālajai stabilitātei.
Karalis, kas acīmredzami atmetis iepriekšējo samierniecisko toni, arī uzsvēra, ka Madride referenduma rezultātus neatzīs un ka "leģitīmās valsts varas pienākums ir nodrošināt konstitucionālo kārtību".
Lai gan arī savā otrdienas vakara uzrunā viņš atkārtoti aicināja uz harmoniju starp visiem Spānijas pilsoņiem, karaļa runa, domājams, tikai vairos spriedzi, kas jau tagad novedusi Spāniju dziļākajā krīzē kopš demokrātijas atjaunošanas pēc Fransisko Franko diktatūras.
Ļaudis, kas tiešraidē vēroja Felipes VI uzrunu Barselonā uz to reaģēja ar svilpieniem un sašutuma saucieniem.
"Tas ir īsts kauns. Tā ne tikai neko neatrisina, bet gan pielej vēl vairāk eļļas ugunī," aģentūrai AFP atzina 61 gadu vecais kravas automašīnas vadītājs Domingo Gutieress, kas klausījās karaļa uzrunu vienā no Barselonas bāriem.
"Viņš ne vārda neteica par ievainotajiem cilvēkiem (..). Es nekad neesmu atbalstījis neatkarību. Mani vecāki ir no Andalūzijas. Taču tagad, pateicoties šādiem cilvēkiem, esmu par neatkarību vairāk nekā jebkurš cits," piebilda Gutieress.
Tikmēr Spānijas policistu arodbiedrības un eksperti brīdina, ka Madrides centrālā valdība var zaudēt kontroli pār Kataloniju.
papildināta visa ziņa
Sābrs Ontūns
juta
déjà vu