"Mūs mēģina salauzt, kara laikā iegremdēt tumsā un aukstumā un piespiest sarunām uz agresora nosacījumiem. Tas nesanāks. Mēs saprotam, ka periodiskums masīvajiem raķešu triecieniem Ukrainai ir aptuveni nedēļa. Tas ir, šis periods, kas ir vajadzīgs, lai sagatavotos nākamajam triecienam," sacīja Jusovs.
Krievija ir iztērējusi teju visas savu augstas precizitātes ieroču rezerves, tomēr tai vēl ir palicis daudz zemas precizitātes raķešu, izlūkdienesta pārstāvis skaidroja nacionālā telemaratona ēterā.
"Mēs redzam, ka viņi pārāk nedzenās pēc precizitātes. Daudzos gadījumos mēs redzam, ka raķetes novirzīšanās par kilometru ir nosacītā norma, un trāpīšana pat ne infrastruktūras objektiem, bet dzīvojamiem namiem, slimnīcām - tā arī ir Krievijas raķešnieku un visa Krievijas režīma greizrocības pazīme," sacīja Jusovs.
Krieviem visvairāk palikušas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-300 raķešu, norādīja amatpersona.
Tas nozīmē, ka saglabājas lieli draudi piefrontes pilsētām Zaporižjai, Harkivai, Mikolajivai un Hersonai, kas atrodas šo raķešu trieciena zonā.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs iepriekš sacīja, ka Krievijai palikušas raķetes trim četriem masīviem triecieniem.