"Diemžēl izskatās, ka Turcija un mūsu Kipras turku līdzpilsoņi ne tikai nav gatavi [atsākt sarunas], bet ar papildu starptautisko tiesību pārkāpumiem un nepieņemamām prasībām, vismaz šobrīd, padara sarunu atsākšanu neiespējamu," Kipras parlamentā uzsvēra Anastasiadis.
Viņš apliecināja, ka būtu gatavs atsākt sarunas, ja Turcija atteiktos no savas "nelikumīgās rīcības", bet turku pārvaldītā Ziemeļkipra - no "nepieņemamām prasībām".
Konservatīvo politiķis Anastasiadis trešdien sāka otro piecu gadu termiņu Kipras prezidenta amatā.
Viņš pavēstīja, ka Kipras valdība ir sagatavojusi likumprojektu valsts ogļūdeņražu fonda izveidošanai.
Iepriekšējās konsultācijās abas Kipras daļas ir vienojušās par to, kā sadalīt iespējamos ienākumus no iegulām, piebilda prezidents.
Turcijas karakuģi februārī divas nedēļas bloķēja Itālijas uzņēmuma ENI platformu ar urbšanas iekārtu, neļaujot to nogādāt vietā, kur plānots uzsākt dabasgāzes iegulu izpēti.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļķipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.