Anastasiads un turku pārvaldītās Kipras daļas prezidents Mustafa Akindži veda sarunas 21 mēnesi un daudzi to uzskatīja par pēdējos gados ticamāko iespēju panākt vienošanos.
Tomēr Akindži pirmdien paziņoja, ka pie sarunu galda atgriezīsies tikai tad, ja Anastasiads distancēsies no parlamenta lēmuma skolās atzīmēt gadadienu kopš 1950.gada referenduma par pievienošanos Grieķijai.
1950.gadā, vēl pirms Kipra atguva neatkarību no Lielbritānijas, absolūtais vairākums vēlētāju referendumā, kam gan nebija tiesiski saistošu seku, nobalsoja par apvienošanos ar Grieķiju, kas pazīstama kā "Enosis".
Kipras grieķu parlaments 10.februārī atbalstīja galēji labējās Nacionālās tautas frontes (ELAM) ierosinājumu, vidusskolās pieminēt referenduma gadadienu, iepazīstinot skolēnus ar šī notikuma vēsturi un izskaidrojot viņiem Enosis nozīmi.
Anastasiads intervijā laikrakstam Cyprus Weekly pauda cerību, ka turku pārvaldītā Kipras daļa un Turcija pārdomās, bet sacīja, ka necer uz to pirms 16.aprīļa referenduma.
"Es domāju, ka turku puses, sevišķi prezidenta [Redžepa Tajipa] Erdoana mērķis - panākt pozitīvu rezultātu referendumā - kļūst par ievērojamu šķērsli sarunās, kad runa ir par okupācijas spēku karavīru izvešanu," norādīja Anastasiads.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
2015.gada maijā abu sadalītās Kipras daļu līderi atsāka sarunas, kas līdz šim lielā mērā balstījušās uz Akindži un Anastasiada personiskajiem kontaktiem.
Grieķu pārvaldītā Kipras daļa pieprasa Turcijas karavīru izvešanu no salas, pret ko iebilst turku nacionālisti.
Anastasiads intervijā Cyprus Weekly atzina, ka parlamenta balsojums par Enosis noticis "nelaikā", bet uzsvēra, ka Akindži reakcija ir pārspīlēta.
Anastasiads pauda bažas, ka viņa personiskie kontakti ar Akindži, kas ir būtiski sarunām, tagad ir apdraudēti.
"Es nekad neesmu uzbrucis Akindži personīgi, mēs vienojāmies saglabāt pozitīvu klimatu. Bet tagad (..), arī viņi ir ķērušies pie personiskiem uzbrukumiem, un mūsu draudzīgās saites ir apdraudētas," norādīja Anastasiads.
"Es personiski neturu ļaunu prātu (..) un esmu gatavs un vēlos atgriezties pie sarunu galda, jo mana vīzija ir manas valsts apvienošanās," viņš piebilda.