Nav zināms Akindži lēmuma iemesls un tā iespējamā ietekme uz Kipras atkalapvienošanās sarunām.
Šonedēļ abu pušu starpā pieauga spriedze saistībā ar Kipras grieķu parlamenta ieceri skolās atzīmēt 1950.gada referenduma par pievienošanu Grieķijai gadadienu.
1950.gadā, vēl pirms Kipra atguva neatkarību no Lielbritānijas, absolūtais vairākums vēlētāju referendumā, kam gan nebija tiesiski saistošu seku, nobalsoja par apvienošanos ar Grieķiju, kas pazīstama kā "Enosis".
Akindži brīdināja, ka šāda iecere apdraud sarunas par salas atkalapvienošanos.
ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam adresētā vēstulē Akindži norādījis, ka šāds grieķu parlamenta lēmums nodarīs "lielu kaitējumu" miera procesam.
Anastasiads savukārt uzsvēra, ka šāda "vēsturiska norāde" nevar novērst no mērķa apvienot salu.
Likumprojekts, kuru ierosinājusi galēji labējā Nacionālā tautas fronte (ELAM), paredz, ka vidusskolās referenduma gadadiena pieminama, iepazīstinot skolēnus ar šī notikuma vēsturi un izskaidrojot viņiem "Enosis" nozīmi.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Iepriekšējā sarunu kārta par salas atkalapvienošanos nonāca strupceļā, kad neizdevās pārvarēt domstarpības drošības jautājumā.
Kamēr Kipras grieķi un Atēnas uzstāj, ka vienošanos iespējams panākt vienīgi tad, ja no Kipras tiek izvākts Turcijas militārais kontingents, turki un Ankara uzstāj, ka Turcijas karaspēkam salā jāpaliek.
Arī īpašumu un teritoriālajos jautājumos domstarpības nav atrisinātas.