Krievijas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā (ES) Vladimira Čižova skarbie izteikumi slēgtā sarunā Briselē par etnisko krievu "aizsargāšanu" Latvijā un Igaunijā vairojuši rietumvalstu diplomātu bažas par turpmākiem Krievijas plāniem par bruņotiem izgājieniem Eiropā, atklāj Londonā bāzētais portāls Exaronews.
Čižovs turpinājis, ka Igaunijā 38%, bet Latvijā 28% iedzīvotāju ir krievi, taču ir nepilsoņi ar ierobežotām tiesībām. Jāatgādina, ka šis statuss viņiem saglabājies, kopš Baltijas valstis atguva neatkarību, taču daudzi padomju laikos šajās teritorijās iebraukušie tā arī nav pacentušies nokārtot naturalizācijas eksāmenu.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES esot paudis, ka Krievija "turpina koncentrēties" uz Igaunijas un Latvijas politiku par etniskajiem krieviem.
Šīs saruna Briselē noritējusi kontekstā ar Krievijas rīcību Ukrainā un tai piederošās Krimas pussalas anektēšanu un turpmākajiem soļiem Ukrainas teritorijā, kuras pierobežā ir izvietoti Krievijas armijas spēki un vairākās pilsētās uzdarbojas prokrieviski separātisti un notikušas sadursmes ar Ukrainas drošības spēkiem.
Čižovam arī esot vaicāts arī par maskētajiem un bruņotajiem vīriešiem Krimā, kuriem nebija Krievijas armijas identifikācijas zīmju. "Tie nebija krievi," atbildējis vēstnieks, "bet gan Krimas pašaizsardzības orgnaizācija, kas spontāni iesaistījās notikumos". Šī Čižova replika gan esot novērtēta kā "ne pārāk labi meli," piebildis Exaronews avots.