"Atbraucis uz Lielbritāniju, nonācis grūtībās vai kāds viņu šeit ir paverdzinājis. Kādam uzticējies, bet piemuļķots. Nonāk situācijā, ka nav ne naudas, ne darba. Izveidojot šādu fondu, tas varētu palīdzēt iekārtoties šeit vai arī atgriezties atpakaļ Latvijā," stāsta latviešu kopienas Regbijā vadītājs Miks Vizbulis (KPV LV).
Daudzos gadījumos paverdzinātie latvieši, kas prasījuši palīdzību kopienas aktīvistam Regbijā, nav bijuši spējīgi britu policijai sniegt vajadzīgos pierādījumus nozieguma sastāva atzīšanai, līdz ar to upuri nesaņem britu sociālo dienestu atbalstu un rehabilitāciju. Šī iemesla dēļ jaunveidojamais atbalsta fonds būtu kā alternatīvs palīdzības risinājums. Finansējumu šādam fondam saredz no savāktiem privātpersonu un latviešu uzņēmēju Lielbritānijā ziedojumiem, kuru administrētu latviešu Lielbritānijā izveidota nevalstiskā organizācija. Nauda no Latvijas valsts netiktu prasīta.
Tikmēr Latvijas vēstniece Lielbritānijā skaidro, ka tautiešiem drīzāk būtu pašiem jāspēj jau laikus atpazīt modernās verdzības pazīmes un lūgt palīdzību britu policijai, pašvaldībām, kaut vai informēt vēstniecību. Turklāt ziņošanas iespēja latviešu valodā ir iespējama arī Darbaspēka ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas aģentūrā. "Tās atbalsta programmas pašvaldībās ir, un to mēs redzējām Dārbīšīrā, ka viņu sociālais dienests atbalstu un rehabilitāciju cietušajiem nodrošināja. Tas, kas būtu efektīvāk, būtu brīvprātīgie, kas var palīdzēt ar tulkošanu vai sarunāšanos, jo ne vienmēr britu pašvaldībām ir spējas komunicēt ar cietušo latviešu valodā," norāda Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā Baiba Braže.
Savukārt Anglijas pilsētas Bostonas policijas iecirkņa priekšnieks lielas cerības modernās verdzības apkarošanā liek uz latviski runājošiem policistiem. Jau atrasti kandidāti darbam policijā no poļu un lietuviešu kopienām, taču latviešu - vēl nē. Pirmo reizi Linkolnšīras apgabala policijas dienestā nolemts pieņemt darbā dažādās valodās runājošus policijas inspektorus. "Kad mums iepriekš bija modernās verdzības gadījumi, secinājām, ka upuri neziņoja laikus, jo nezināja, vai viņu situācijās tiešām ir nozieguma sastāvs. Tāpat migrantu strādnieki, piemēram, no Latvijas, izvēlas neziņot policijai, jo neprot izteikties angliski. Taču, ja mums būtu latviski runājošs policists, tas veidotu uzticību starp policiju un cilvēkiem, ko vēlamies pasargāt. Tam ir ļoti liela vērība, ja policisti runā dažādās valodās," skaidro Bostonas policijas priekšnieks Pauls Timmins.
"Verdzība tā bija pilnā nopietnībā. Draudus nepielietoja, bet teica – ja tu nestrādāsi, tad 50 mārciņas jau mīnusā. Tas ir uzreiz uz vienu dienu. Ja es nedēļā knapi saņēmu 120, tad mīnuss 50, tad mīnuss 60 par dzīvesvietu, tad vispār vairs nekas nepaliek. Principā, tas bija piespiedu kārtā, lai strādātu. Tad nu es sāku meklēt sev glābiņu," raidījumam stāsta Jānis, kurš sevi sauc par modernās verdzības upuri. Viņš atmucis uz Regbiju, lūdzot svešiem cilvēkiem palīdzību pēc ļaunprātīgas izmantošanas darbā. "Četrpadsmit, sešpadsmit stundas strādāt katru dienu nav normāli, un maksāt zem 120 mārciņām nedēļā nav normāli. [Maksāja] labākā gadījumā 100 vai pat vēl zemāk," saka Jānis. Šādā situācijā bijuši vēl pieci latvieši. Paverdzinošos apstākļus nepameta, baidīdamies kļūt par bezpajumtniekiem, jo visi dzīvojuši paverdzinātāja ierādītājā mājā. Taču naudas īrēt mājokli pašiem nav bijis. Turklāt atteikšanās strādāt garās stundas nozīmēja nokļūt parādos un kļūt vēl atkarīgākam no paverdzinātāja.
Cik Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā pērn kļuvuši par modernās verdzības upuriem, britu iestādes nezina teikt, jo statistikas datu apkopošanai netiekot lietota nacionalitāte. Pēdējais skaļākais gadījums bija Dārbijā, kad atklāti desmit paverdzinātie no Latvijas, un arī aizturētie Anglijā par shēmu organizēšanu bija tautieši. Šī cilvēktirdzniecības organizētāju ķēde bijusi tik sarežģīta, ka britu policija šogad ieradās pat Latvijā veikt vēl papildus arestus sadarbībā ar Latvijas policiju.
Neslāvs