Viņš norādīja, ka Latvijas uzskats šajā jautājumā ir konsekventi turēties pie Eiropas Enerģētikas savienības vadlīnijām, kas paredz iekšējā dabasgāzes tirgus attīstību un konkurences veicināšanu, piegādes avotu diversifikāciju un ekonomikas dekarbonizāciju. Valdības ieskatā Nord Stream 2 neatbilst šīm vadlīnijām.
Pēc viņa teiktā, tāpat attiecīgais projekts neparedz investīcijas jaunās dabasgāzes ieguvēs, vien kalpojot par Krievijas gāzes piegādes ceļu maiņas instrumentu.
Ašeradens pauda, ka tas būtu pozitīvi, ja sarunas ar Krieviju uzņemtos Eiropas Savienība (ES) un tas notiktu Igaunijas prezidentūras laikā ES padomē, tāpēc Latvija devusi EK skaidru mandātu par to, kādas vienošanās vajadzētu panākt attiecībā uz Nord Stream 2.
Kā ziņots, ka EK viceprezidents enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs maija beigās Lietuvā paziņoja, ka EK iespējas izdarīt spiedienu uz Krieviju attiecībā uz gāzesvada Nord Stream 2 izbūvi Baltijas jūrā ir ierobežotas, un, lai izvairītos no šā projekta negatīvajām sekām, komisijai nepieciešams ES dalībvalstu atbalsts.
"Mēs darām, ko varam saskaņā ar esošajiem tiesiskajiem nosacījumiem; mums būs vajadzīgs ES valstu atbalsts sarunās ar Krieviju, un es ceru, ka mēs šo mandātu saņemsim un sāksim sarunas ar Lietuvas atbalstu," viņš sacījis.
Pēc Šefčoviča teiktā, EK juridiskā dienesta vērtējumā komisijai nepietiek tiesisko instrumentu, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju attiecībā uz Trešās enerģētikas paketes piemērošanu Nord Stream 2 projektā. Uz gāzesvada izbūvi attieksies gan ES, gan Krievijas tiesību normas, un pretrunas starp tām iespējams atrisināt tikai diskusijās, kurās tiks mēģināts panākt, lai Viduseiropa un Austrumeiropa no šā projekta neciestu.
Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka Nord Stream 2 divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās gandrīz 10 miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.
EK par šo projektu izteikusies piesardzīgi. ES valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu ar savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. Nord Stream gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā, un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.
Arī Baltijas valstu amatpersonas Nord Stream 2 vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Latvijas
Lass