Taču Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona preses pārstāvis neilgi pēc Hamonda izteikumiem paziņoja, ka premjerministrs neizslēdz nevienu iespēju, tostarp militāru darbību pret IV Sīrijā.
Kemerona preses pārstāvis norādīja, ka Hamonda izteikumi attiekušies uz pagājušā gada parlamenta balsojumu par militāru iesaistīšanos Sīrijā. Viņš norādīja, ka valdība balsojumā zaudēja un piebilda, ka "neviens lēmums vēl nav pieņemts".
Kemerons iepriekš ir izteicies, ka vērsīsies pret džihādistiem, lai aizsargātu Lielbritānijas nacionālās intereses, pat bez parlamenta apstiprinājuma.
Līdz šim Lielbritānija piegādājusi humāno palīdzību Irākai, ieročus kurdu kaujiniekiem cīņā pret IV un sniegusi loģistikas atbalstu ASV, kas veic gaisa uzlidojumus IV pozīcijām.
Hamonds, viesojoties Berlīnē, paziņoja: "Teikšu skaidri, Lielbritānija nepiedalīsies nekādos gaisa uzbrukumos Sīrijā."
"Mums jau pagājušajā gadā bija diskusijas parlamentā, un mēs nepārskatīsim šo nostāju," viņš piebilda.
Vienlaikus Hamonds uzsvēra, ka Lielbritānija noteikti dos savu ieguldījumu ASV plašākā operācijā teritorijās Irākā un Sīrijā, ko sagrābis IV.
Ministrs norādīja, ka džihādisti iecerējuši nostiprināt kontroli pār teritorijām Sīrijā un Irākā, bet šīs abas valstis ir ļoti atšķirīgas, kas attiecas uz likumiem, militāro visatļautību un klimatu valstī.
Hamonds norādīja, ka nepieciešams "izaicināt sajūtu, ka IV ir kaut kādā veidā neapturams".
"Mums viņi ir jāatspiež atpakaļ. Mums jāizaicina viņu leģitimitāte radikālo musulmaņu acīs, un šis process ir sācies," paziņoja Hamonds, norādot, ka daudzi prominenti islāmā skoloti cilvēki jau sākuši publiski iestāties pret IV sludināto ideoloģiju.
"Un mums ir jāizaicina viņi militāri. Kā es jau agrāk teicu, mēs ļoti uzmanīgi aplūkosim ASV vadīto plānu un to, kā Lielbritānija var labāk piedalīties šajā plānā," paziņoja Hamonds.