Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kas arī nes Maķedonijas vārdu.
Tomēr emocijas sit augstu vilni abās robežas pusēs, jo gan maķedoniešu, gan grieķu nacionālisti kategoriski iebilst pret jūnijā panākto vienošanos starp Skopji un Atēnām par Maķedonijas nosaukuma maiņu.
Referendumu, kurā maķedoniešiem būs jāatbild uz jautājumu, "vai jūs atbalstās dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku", aicinājis boikotēt arī Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs.
Maķedonija ieguva neatkarību 1991.gadā, sašķeļoties bijušajai Dienvidslāvijai, taču Grieķija līdz šim atteikusies akceptēt kaimiņvalsti ar šādu nosaukumu, un Atēnu iebildumi likuši ANO un vairākām citām starptautiskajām organizācijām oficiāli izmantot garo un neveiklo apzīmējumu "Bijušās Dienvidslāvijas Republika Maķedonija".
Grieķija 2008.gadā uzlika veto Maķedonijas uzņemšanai NATO un nobremzējusi arī tās tuvināšanās procesu ES.
27 gadus ilgā konflikta laikā piedāvāti dažādi risinājumi, kas viens pēc otra tikuši atmesti, bet nopietnas sarunas abu pušu starpā faktiski sākās tikai pērn, kad Maķedonijā nomainījās valdība, pie varas nākot ilgstoši opozīcijā bijušajiem sociāldemokrātiem, kas iesaistījušies koalīcijā ar albāņu partijām.
"Mūsu pilsoņi ir noguruši no šīs problēmas," atzīst Maķedonijas informācijas ministrs Damjans Mančevskis. "Tā tik ilgi nomākusi Maķedoniju un liegusi mums virzīties uz priekšu."
Šobrīd piedāvātais risinājums ir kompromiss. Skopje piekritusi pievienot valsts nosaukumam ģeogrāfisku apzīmējumu, kamēr Atēnas ir akceptējušas, ka kaimiņos ziemeļos dzīvo maķedonieši, kas runā maķedoniešu valodā, nevis kāda slāvu cilts bez kādas atšķirīgas identitātes.
Ja Maķedonija akceptēs šo vienošanos un oficiāli mainīs savu nosaukumu, Grieķija atcels savu veto tās uzņemšanai ES un NATO.
Jautājums referenduma biļetenos nepārprotami norāda uz saikni starp nosaukuma maiņu un valsts uzņemšanu abās starptautiskajās organizācijās.
"Mēs nemainām savu nosaukumu tāpēc, ka to vēlētos," sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs. "Mēs to darām mūsu nākotnes vārdā ES un NATO. Visi saprot, kāpēc mēs to darām."
Tas īpaši attiecas uz maķedoniešu jauniešiem.
"Jaunieši Maķedonijā ir ceturtdaļa no iedzīvotājiem, un viņi ir viena no lielākajām marginalizētajām grupām," norāda Jaunatnes izglītības foruma pārstāve Dona Kosturanova. "Viņi cieš no vājas izglītības, augsta bezdarba un mazām iespējām tikt pie labklājības."
Tomēr ne visi vienošanos ar Grieķiju uzskata par universālu līdzekli kāroto mērķu sasniegšanai.
Politikas analītiķe Marija Ristreska norāda, ka vienošanās bijusi sasteigta.
"Politiskajās debatēs nebija iesaistītas akadēmiskās aprindas, nedz arī visas politiskās partijas. Tādējādi iegūta starp atsevišķiem politiskajiem aktoriem noslēgta vienošanās, nevis vispārējs sabiedriskais konsenss, kas ilgtermiņā lemta neveiksmei," uzskata Ristreska.
Saskaņā ar aptauju, kuru nesen veicis televīzijas kanāls "Telma TV", referendumā gatavojas piedalīties 57% balsstiesīgo, un no tiem 70% grasās uz referenduma jautājumu atbildēt ar "jā".
Tomēr, lai referendumu atzītu par notikuši, tajā jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo, un ņemot vērā nacionālistu izvērsto boikota kampaņu, joprojām nav skaidrs, cik liela vēlētāju aktivitāte šodien būs.
Boikota kampaņā aktīvi iesaistījusies arī opozīcijā esošā partija "Vienotā Maķedonija", kurai ir ciešas saites ar Krievijas valdošo partiju "Vienotā Krievija", un Maskava neslēpj, ka tai netīk Maķedonijas iespējamā dalība ES un NATO.
Pret valsts nosaukuma maiņu kategoriski iestājas arī lielākā opozīcijas partija - nacionāli konservatīvā VMRO-DPMNE ("Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību"), taču tā nav iesaistījusies boikota kampaņā.
VMRO-DPMNE saviem atbalstītājiem piedāvā izvēli - vai nu referendumā nepiedalīties, vai arī balsot pret vienošanos ar Grieķiju.
Taču pat pieņemot, ka referendumā piedalīsies vairāk nekā puse no vēlētājiem un vairums no tiek teiks "jā", viss vēl nebūs beidzies. Valsts nosaukuma maiņa vēl būs jāapstiprina parlamentā, kur attiecīgu konstitūcijas grozījumu pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu vairākums.
Tad jautājums tiks nodots Grieķijas parlamenta, kur premjerministra Alekša Cipra pozīcijas šajā jautājumā šķiet vēl nedrošākas, jo viņa vadītās galēji kreisās partijas SYRIZA koalīcijas partneri piedraudējuši aiziet no valdības, ja vienošanās ar Maķedoniju tiks akceptēta.