Jāatgādina, ka Asanžs pasaules uzmanības centrā un ne vienas vien valsts "melnajā sarakstā" nonāca pēc tam, kad savā platformā WikiLeaks nopludināja slepenus valdību dokumentus, kuri bija pamatā arī ne vienai vien publikācijai pasaules vadošajos medijos. 2010. gada novembrī Zviedrija izdeva starptautisko aresta orderi Asanža aizturēšanai apsūdzībās par izvarošanu, un viņš tika aizturēts Londonā tā paša gada decembrī. Asanžam piemēroja mājas arestu, bet viņš uzsāka cīņu pret izdošanu Zviedrijai. Asanžs tolaik apgalvoja, ka viņam nav iebildumu aizstāvēties apsūdzībās par seksuālu vardarbību Zviedrijā, bet izdošanai viņš pretojas tāpēc, ka baidās par tālāku izdošanu ASV, kur viņam draudētu bargi sodi vai pat nāvessods par dokumentu publiskošanu, raksta Deutsche Welle. Pēc Lielbritānijas tiesneša lēmuma, ka Asanžs tomēr jāizdod Zviedrijai, viņš 2012. gadā tika pie patvēruma Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur uzturas līdz pat šim brīdim. Zviedrija Asanžam izvirzītās apsūdzības atsauca 2017. gadā, bet Lielbritānijas varas iestādes aizvien viņu var aizturēt par pretošanos arestam 2012. gadā.
Nu jautājumus raisījusi Ekvadoras prezidenta Lenina Moreno vizīte Londonā. Grīnvalds savā publikācijā apgalvo, ka Moreno vizītes oficiālais mērķis - starptautiskais samits cilvēkiem ar invaliditāti (Moreno 1998. gadā tika sašauts un nu pārvietojas ratiņkrēslā) - ir tikai piesegs sarunām ar britu amatpersonām par patvēruma atsaukšanu Asanžam. Moreno jau iepriekš kritiski izteicies par Asanžu, nodēvējot viņu par "oli kurpē", kurš Ekvadoras valdībai nu jau ir "kas vairāk par vienkārši neērtību".
Grīnvalds uzskata, ka Moreno un Lielbritānija ir vai nu ļoti tuvu, lai vienotos par Asanža "izlikšanu" no vēstniecības, vai jau ir par to vienojusies, un viņa izdošana varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.
Zīmīgi arī, ka Moreno vizītes Eiropā laikā plānots arī doties uz Spāniju, kura arī nelolo siltas jūtas pret Asanžu par viņa pausto atbalstu Katalonijas neatkarības idejai. The Guardian maijā vēstīja, ka tieši Asanža jaukšanās Spānijas iekšpolitikā, nevis ASV izdarītais spiediens, sagādājis Ekvadorai lielākās galvassāpes. Jāatgādina, ka Ekvadora šā gada martā Asanžam liedza piekļuvi internetam, pamatojot šo lēmumu ar patvēruma vienošanās nosacījumu pārkāpšanu, proti, vienošanos par to, ka Asanžs neizplatīs tādus paziņojumus, kurus var traktēt kā mēģinājumu jaukties citu valstu iekšējās lietās.
:)
Ilona Kulda