"Sagaidu, ka šo soli mūsu Rietumu partneri uztvers kā pirmo signālu mūsu valsts gatavībai atbilstoši atbildēt uz tiem draudiem, ko mūsu stratēģiskajiem kodolspēkiem rada pretraķešu aizsardzības sistēma," otrdien apspriedē ar bruņoto spēku pārstāvjiem Kaļiņingradā paziņoja Medvedevs.
Krievijas prezidents uzsvēra, ka valsts Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz valsts prezidenta lēmumu, sākusi īstenot 23.novembrī izziņotos pasākumus pretreakcijai uz Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas plāniem.
Krievijas tālās identifikācijas sistēmas pārhorizonta radiolokācijas stacija Voroņež-DM atrodas Kaļiņingradas apgabala Pioņerskas ciematā un darbojas decimetru diapazonā.
Medvedevs uzsvēra, ka radiolokācijas stacija ir gaisa un kosmosa telpas kontroles instruments un "pati par sevi, protams, nerada draudus mūs kaimiņiem".
"Tās izveide neaizver durvis dialogam, ar kolēģiem izvirzīto jautājumu apspriešanai," norādīja Medvedevs, piebilstot, ka ir iespējas izmantot stacijas sniegto informāciju kopējās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas interesēs.
"Bet vēlreiz atkārtoju: esošajā situācijā galīgo pieeju jāformulē NATO dalībvalstīm, ASV un Eiropas partneriem," paziņoja Krievijas prezidents, kas arī uzsvēra, ka ir gatavs uzklausīt Rietumu partneru ierosinājumus par pretraķešu aizsardzības sistēmu, bet uzskata mutiskus paziņojumus par nepietiekamiem.
"Mutiski paziņojumi diemžēl negarantē mūsu interešu aizsardzību. Ja tiks sperti citi soļi, mēs, protams, esam gatavi tos uzklausīt, bet jebkurā gadījumā, ar mutiskiem paziņojumiem vien ir par maz," sanāksmē ar Krievijas bruņoto spēku pārstāvjiem paziņoja Medvedevs.
Viņš uzsvēra, ka Krieviju neapmierina "vienkārši paziņojumi, ka veidojamā pakāpeniskā un pielāgojamā pāreja uz Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu nav vērsta pret Krieviju".
"Tādēļ, kad mums saka: tas nav pret jums, vēlos šodien pateikt šo - cienījamie draugi, tā radiolokācijas stacija, kas šodien sāka darbu, arī nav pret jums, tā ir mums," teica Medvedevs.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 23.novembrī paziņoja, ka Krievija patur tiesības atteikties no tālākas atbruņošanās gadījumā, ja situācija ar Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu attīstītos Krievijai nelabvēlīgi. Medvedevs arī uzdeva iekļaut kaujas sastāvā raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas staciju Kaļiņingradas apgabalā un pastiprināt stratēģisko kodolspēku objektu piesegšanu.
Krievijas Kosmosa spēku pavēlnieks ģenerālleitnants Oļegs Ostapenko pirms tam paziņoja žurnālistiem, ka pie Kaļiņingradas esošajā radiolokācijas stacijā brīdinājumam par raķešu uzbrukumu līdz gada beigām tiks noteikts izmēģinājuma kaujas dežūras režīms.
NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna.
Iepriekš NATO ir noraidījusi Krievijas ierosinājumu izveidot atbildības zonas, uz kurām balstoties Maskava uzņemtos atbildību par dažu kaimiņvalstu aizsargāšanu no naidīgo valstu raķešu uzbrukumiem. Savukārt NATO ierosinājusi izveidot divas neatkarīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas savā starpā apmainītos ar informāciju. Krievija jau agrāk ir brīdinājusi, ka gadījumā, ja netiks ievērotas tās intereses, tā varētu veikt papildu drošības pasākumus, tostarp pastiprināt bruņojumu.