Viņš norādīja britu laikrakstam "Guardian", ka Londona ir gatava apsvērt alternatīvas prasībai četrus gadus ierobežot pabalstus Lielbritānijā strādājošajiem ES dalībvalstu migrantiem.
"Nav nekādas maģijas par četriem gadiem," viņš sacīja.
"Tas ir tikai skaitlis, kas, kā mēs esam aprēķinājuši, būs pietiekami atturošs līdzeklis," lai mazinātu migrantu pieplūdumu, teica ministrs.
"Ja kāds teiktu, ka tiem ir jābūt mazāk nekā četriem gadiem, viņiem vajadzētu parādīt, ka ir kompensējošs mehānisms, kam būs tāds pats efekts uz migrāciju," skaidroja Hamonds.
Sarunu laikā ministrs ir apmeklējis visu ES dalībvalstu galvaspilsētas.
"Dažas ir labvēlīgi [noskaņotas], dažas nav," viņš sacīja par bloka valstu attieksmi pret britu prasībām.
Kā skaidroja Hamonds, varētu tikt panākta juridiski saistoša vienošanās, ko varētu iekļaut ES līgumos, kad tie nākamreiz tiks atvērti.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eirozonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nebūt par daļu no "aizvien ciešākas savienības" un sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm.
Par vispretrunīgāk vērtētajām tiek uzskatītas tieši prasības par sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm. Eiropas Komisija (EK) tās ir nosaukusi par "ļoti problemātiskām".
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES. Viņš ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.
ES līderi 18. un 19.februārī pulcēsies uz samitu Briselē, kur cer panākt vienošanos reformu jautājumā.