Mežu un ūdens lietu ministrs Vejsels Erolu pavēstīja, ka jaunajā sistēmā tiek plānots viens vai divi viceprezidenti.
"Premjerministra posteņa jaunajā sistēmā nebūs," viņš pavēstīja valsts kontrolētajai ziņu aģentūrai _Anadolu_.
"Kopumā ir prezidents un līdzās viņam, iespējams, viceprezidents kā Savienotajās Valstīs. Mums varētu būt vairāk nekā viens viceprezidents," piebilda ministrs.
Prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau sen vēlas panākt Turcijas pārveidošanu par prezidentālu valsti, lai gan viņa oponenti bažījas, ka tas novedīs pie vēl lielāka autoritārisma.
Lai konstitūcijas grozījumus apstiprinātu parlamentā, nepieciešamas vismaz 367 no 550 parlamenta deputātu balsīm, taču, lai tos nodotu apstiprināšanai referendumā, pietiek ar 330 likumdevēju balsīm. Valdošajai Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) parlamentā ir 317 vietas. Atbalstu grozījumiem paudusi arī opozīcijā esošā galēji labējā Nacionālās kustības partija (MHP), kurai parlamentā ir 40 mandāti.
Erolu prognozēja, ka konstitūcijas grozījumi tiks nodoti balsojumam referendumā nākamā gada pavasarī.
Pilns konstitūcijas grozījumu projekts vēl nav publiskots, bet ministrs norādīja, ka premjerministra posteņa jaunajā sistēmā nebūs.
"Tiek iecerēta sistēma, kur likumdošanas vara un izpildvara darbojas atsevišķi," skaidroja Erolu.
Viņš piebilda, ka prezidents varēs būt partijām piederīgs. Tas nozīmē, ka Erdoans varēs atjaunot savas formālās saites ar AKP, kuras viņam nācās pārtraukt, stājoties prezidenta amatā.
Erolu atklāja, ka prezidenta un parlamenta vēlēšanas notiks 2019.gadā, nerīkojot pirmstermiņa vēlēšanas.
Laikraksta _Hurriyet_ Ankaras biroja vadītājs Serkans Demirtašs otrdien rakstīja, ka grozījumi ļaus Erdoganam palikt pie varas līdz 2029.gadam, jo likumā paredzētais divu prezidenta amata termiņu ierobežojums sāksies no jauna.