Šeible finanšu ministra amatā stājās 2009.gadā un kļuva par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem kancleres Angelas Merkeles valdībā. Viņš šo posteni pārņēma laikā, kad Eiropā sākās finanšu krīze, un vairākas valstis, sevišķi Grieķija, nespēja glābt savas bankas un atmaksāt parādus.
Šeibles īstenotā taupības politika un stingrā attieksme pret parādos ieslīgušajām Eiropas dienvidu valstīm izsauca gan asu kritiku, gan uzslavas. Šeibles bezkompromisa attieksme pret Grieķiju radīja domstarpības ar Merkeli, taču viņš amatu saglabāja, un, neskatoties uz krīzi, viņam izdevās panākt federālo budžetu bez jauniem parādiem.
2017.gadā Šeible atstāja finanšu ministra amatu un kļuva par Bundestāga spīkeru. Šo amatu viņš ieņēma līdz 2021.gadam. Pirms darba Finanšu ministrijā Šeible bija iekšlietu ministrs Merkeles un Helmūta Kola valdībās un piedalījās Vācijas atkalapvienošanās sarunās 1990.gadā.
Neilgi pēc Vācijas atkalapvienošanās Šeibli mītiņā sašāva garīgi slims vīrietis un viņš kļuva paralizēts. Visu turpmāko dzīvi viņam nācās pavadīt ratiņkrēslā.
No 1998.gada novembra līdz 2000.gada februārim Šeible vadīja Vācijas kristīgos demokrātus (CDU), kad tie atradās opozīcijā. Taču viņam nācās pamest šo posteni, izceļoties skandālam par ziedojumiem partijai.
Šeibles politiķa karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņš kļuva par deputātu ar vislielāko stāžu parlamentā.
Reaģējot uz Šeibles nāvi, CDU līderis Frīdrihs Mercs izteicies, ka viņš zaudējis tuvāko draugu un padomdevēju, kāds viņam bijis politikā.
Šeible aizgāja mūžībā ģimenes lokā pēc ilgas un smagas slimības.