Jaruzeļskis 1981.gadā, pielietojot brutālas militāras metodes, centās apslāpēt padomju bloka pirmo neatkarīgo arodbiedrību. Viņš arī bija pirmais komunistu līderis, kurš pavēra ceļu demokrātijai, piekrītot samērā brīvu vēlēšanu sarīkošanai.
Polijas ziņu aģentūra PAP par Jaruzeļska nāvi uzzinājusi no bijušā Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska.
Jaruzeļskim 2012.gadā tika konstatēta limfoma, un kopš tā laika viņš regulāri atradies slimnīcā.
Sliktās veselības dēļ viņš pēdējo gadu laikā bija atbrīvots no piedalīšanās tiesas procesā, kurā tika izskatīta karastāvokļa ieviešana 1981.gadā.
2012.gadā Polijas tiesa atzina, ka karastāvokli valstī nelegāli ieviesis slepens noziedzīgs grupējums Jaruzeļska vadībā.
Jaruzeļskis bija Polijas prezidents 1989. un 1990.gadā, bet pirms tam ieņēma aizsardzības ministra, premjera un Polijas Apvienotās strādnieku partijas pirmā sekretāra amatus.
1981.gadā viņš izsludināja karastāvokli, internēja "Solidaritātes" līderus, kas bija galvenā opozīcija komunistu režīmam.
80.gados Jaruzeļskis pilnībā kontrolēja situāciju valstī, apspiežot antikomunistisko opozīcijas kustību.
Tomēr 1989.gadā tautas masu spiediena rezultātā un sliktā ekonomiskā stāvokļa dēļ viņš piekrita sarīkot ar opozīciju "apaļo galdu", kas bija sākums mierīgai varas nodošanai un demokrātiskām pārmaiņām.