līdz 1990. gadam.1925. gada 13. oktobrī dzimuši M. Tečere ir mācījusies Oksfordas universitātē. 1959. gadā viņa tika ievēlēta parlamentā, bet 1975. gadā kļuva par Konservatīvo partijas līderi. 1979. gada parlamenta vēlēšanās Konservatīvo partija uzvarēja un M. Tečere kļuva par pirmo un joprojām vienīgo sievieti valsts vēsturē premjerministra postenī. Tāpat viņa kļuva par Eiropā pirmo sievieti - premjerministri.
Viņas vadībā tā dēvētie toriji uzvarēja arī 1983. un 1987. gada vēlēšanās. No premjeres amata M. Tečere atkāpās 1990. gadā. Par viņas pēcteci valsts vadītāja un Korservatīvo partijas līdera amatos kļuva Džons Meidžors. 1992. gadā M. Tečerei par nopelniem valsts labā tika piešķirts baroneses tituls.
M. Tečere centās mainīt valsts relatīvo ekonomisko lejupslīdi, kuru raksturoja augsta inflācija, augsts bezdarbs un stagnācija ekonomikā. Notika uzņēmumu privatizācija un realizēta finanšu sistēmas un ekonomikas deregulācija. Tika veikta darba tirgus liberalizācija, kam nikti pretojās arodbiedrības. Liberālā ekonomiskā politika ieguva nosaukumu "tečerisms". Tā kā analoga politika Ronalda Reigana vadībā tika īstenoto arī ASV, otrs šīs politikas nosaukums ir "reiganomika".
M. Tečeres darbības kritiķi tikmēr uzskata, ka viņas īstenotais ekonomiskais neoliberālisms nodarījis ievērojamu kaitējumu britu rūpniecībai, novedis pie sabiedrības noslāņošanās un nesamērīgi palielinājis finanšu sektora ietekmi un lomu.
M. Tečere tāpat īstenoja aktīvu militāro ārpolitiku, piemēram, tā dēvētā Folklendu kara laikā 1983. gadā. Kā valsts vadītāja M. Tečere bija viena no redzamākajām sociālistiskā bloka un PSRS pretiniecēm, kas bija galvenais iemesls, kāpēc presē viņu bieži dēvēja par Dzelzs lēdiju. Interesanti, ka tikai pēc viņas aiziešanas no premjeres posteņa kļuva zināms, ka M. Tečere aktīvi iestājusies pret Vācijas atkal apvienošanās iespēju, uzskatot šīs valsts atkal apvienošanos par draudu Eiropas drošībai un Lielbritānijas ekonomiskajām interesēm.
Jāpiebilst, ka 1984. gada 12. oktobrī Konservatīvo partijas konferences laikā Braitonas viesnīcā, M.Tečere gandrīz gāja bojā Pagaidu IRA rīkotajā atentātā.