Kā Monti atzina Vācijas laikrakstam Die Welt, "problēma ir tā, ka, neraugoties uz mūsu upuriem, mēs neesam no Eiropas Savienības saņēmuši neko pretī, piemēram, procentu likmes samazināšanu".
"Diemžēl mums jāsaka, ka mūsu reformas nav Eiropā saņēmušas pelnīto atzinību un novērtējumu," piebilda Itālijas valdības vadītājs. "Ja itāļi neredzēs taustāmus rezultātus no ietaupījumiem un reformu veikšanas pūliņiem, būs protesti pret Eiropu, pret Vāciju, kas tiek uzskatīta par ES neiecietības galveno vaininieci, kā arī pret Eiropas Centrālo banku."
Monti par Itālijas valdības vadītāju kļuva pērnajā novembrī pēc ilggadējā premjerministra Silvio Berluskoni demisijas.
Monti valdība izstrādājusi taupības pasākumu plānu, kas cita starpā paredz arī pretrunīgi vērtēto pensionēšanās sistēmas reformu. Tā paredz, ka no šā gada minimālais pensionēšanās vecums sievietēm būs 62 gadi, bet līdz 2018.gadam gan sievietes, gan vīrieši varēs pensionēties no 66 gadu vecuma.
Turklāt ar vairāk nekā desmit miljardiem eiro valsts kasi iecerēts papildināt ar jauna īpašuma nodokļa palīdzību. Jaunie taupības pasākumi paredz noteikt arī nodokli luksusa precēm, paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, kā arī aktīvāk vērsties pret nodokļu nemaksātājiem.
Trešdien Monti tiksies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai pārrunātu eirozonas parādsaistību krīzi.