Situācija bijusi tāda - kādā rudenīgā priekšpusdienā Narvas upē apmēram pa vidu divi sirmi kungi laivā makšķerējuši. Kad viņiem tuvojies Igaunijas robežsargu kuteris, vīri pārgriezuši enkura virvi un centušies airēt uz upes otru krastu - uz Krieviju. Taču bēgšanas mēģinājums nav izdevies, laiva aizāķēta un makšķernieki aizvilkti uz Igaunijas krastu. Pa ceļam uz krastu viņi vēl trīs reizes paguvuši pārgriezt tauvu.
Vēlāk atklājies, ka tie nav parasti makšķernieki, bet gan pensionēti Krievijas drošības dienesta darbinieki - sešdesmit četrus gadus vecais Mihails Suhošins un desmit gadus par viņu jaunākais Aleksandrs Ladurovs, ziņo Krievijas portāls 47news. Aizturēto biogrāfijas dod lielisku pamatu medijiem un ekspertiem turpināt igauņu un krievu spiegu sāgu, šo notikumu sasaistot ar Estona Kohvera mīklaino nonākšanu Krievijas specdienestu nagos septembra sākumā.
Abi zivju cienītāji ir dienējuši KGB struktūrās gan Krievijā gan Centrāleiropas valstīs, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma tās pienākumu pārmantotājā FSB. Suhošins pensijā devies 1995. gadā, bet Ladurovs 2010. gadā. Abi uzdienējušies līdz majora pakāpei, savu karjeru beidzot Ļeņingradas apgabala Gatčinas pilsētas armijas daļā. Arī savam hobijam abi izmantojuši Gatčinas armijas daļas Mednieku un makšķernieku biedrības bāzi, no kuras uz copi devušies 20. septembra rītā.
Patlaban lietu par nelikumīgu robežas šķērsošanu izmeklē Viru apgabala prokuratūra. Pašiem pārkāpējiem ir aizdomās turēto statuss, un viņi atrodas apcietinājumā, kura maksimālais termiņš ir pusgads. Viru prokuratūrā raidījumam skaidroja, ka atbilstoši Igaunijas kriminālprocesa likumiem garākais pieļaujamais izmeklēšanas ilgums šādu kategoriju lietām var būt pieci gadi, taču šī noteikti tikšot izskatīta ātrāk. Nodarījuma kvalifikācija paliek nemainīga un spiegošanu prokuratūra neizmeklē.
Tas varētu likties saprotami, taču šī notikuma fons tomēr liek pieļaut arī provokācijas iespēju. Pirmkārt pēc abu kungu aizturēšanas Igaunijas robežsargi uzsver, ka pagaidu bojas Narvas upē ir izvietotas pietiekami bieži un kontroles līnija ir labi redzama, tāpēc robežpārkāpumi neuzmanības dēļ tajā ir ļoti reti.
Igaunijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ahto Lobjakas uzsver, ka "šim jautājumam ir divi līmeņi". "Attiecību priekšvēsture sākās trīs, četrus, piecus gadus atpakaļ, kad Igaunijas slepenais dienests pēc kārtas aizturējis trīs augsta līmeņa krievu kurmjus, visus apcietināja un apzināja daudz punktu, kuros Krievijas FSB varētu būt bijis iejaukts. Otrs līmenis ir notikušais ar Estonu Kohveru, kas tika nolaupīts īsi pēc tam, kad Igaunijā viesojās ASV prezidents Obama, laikā, kad notika NATO Velsas samits."
Lobjakas apšauba pieņēmumu, ka abus bijušos Krievijas specdienestu darbiniekus varētu izmantot iespējamai apmaiņai pret Krievijas aizturēto Igaunijas spiegu. Taču tas, ka abi makšķernieki ir apcietināti, liekot domāt, ka robežsargiem ir bijušas instrukcijas rīkoties stingrāk. Līdz šim gadījumos, kad upes Igaunijas pusē iemaldījās kāds krievu makšķernieks, viņš tikai brīdināts vai sodīts administratīvi.
"Ja runā par motīviem, tad cilvēki spekulē, jo viņi ir bijušie KGB darbinieki, varbūt viņiem bija kādas instrukcijas testēt Igaunijas robežsargu modrību, tas bez šaubām iederas kopainā ar daudzskaitlīgajiem provokatīvajiem gaisa telpas pārkāpumiem. Tāda kā testēšanas spēle. Es gan personīgi nedomāju, ka tas ir ticami," piebilst Lobjakas.
Savukārt Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks uzsver, ka par šo notikumu ir ļoti maz informācijas, lai spriestu, vai tā ir nejaušība, apzināts robežpārkāpums vai Igaunijas robežsargu modrības pārbaude. Taču ar stingro rīcību pret robežpārkāpējiem tā demonstrē savu stāju, ka Igaunija nav iebiedēta un Krievijas spiegiem Igaunijā nav zaļā gaisma.
"Šis gadījums izskatās diezgan aizdomīgs. Ja tie būtu divi vietējā ciema iedzīvotāji, tad to varētu saprast. Bet divi bijušie spēka struktūru darbinieki, tas jau izskatās nedaudz aizdomīgāk. Es pieņemu, ka tas nebija mēģinājums šķērsot robežu, bet drīzāk gan pārbaudīt Igaunijas modrību, un Igaunija ar šo te rīcību ir parādījusi, ka viņi tagad vēl lielāku uzmanību pievērš savas robežas aizsardzībai," norāda Rostoks.