Maksimālais sods, kas draud par šādām apsūdzībām, ir līdz pat 21 gadu ilgs ieslodzījums, lai gan šo termiņu var pagarināt, ja ekstrēmistu, kura uzbrukumos pērn jūlijā tika nogalināti 77 cilvēki, tiesa atzīs par bīstamu sabiedrībai. Tomēr, ja Bērings-Breivīks tiks atzīts par psihiski neveselu, viņu var netiesāt, bet tad viņam tiks noteikta piespiedu ārstēšana psihiatriskās aprūpes iestādē.
Policijas pārstāvis pie cietuma sanākušajiem žurnālistiem paziņoja, ka 30 minūšu laikā, kamēr prokurors lasīja apsūdzības, Bērings-Breivīks bija pilnīgi mierīgs.
Prokuratūra pagājušajā nedēļā norādīja, ka ir gatava pieņemt ekspertīzes lēmumu, ka Bērings-Breivīks nav psihiski vesels un nepieprasīt viņam cietumsodu. Tomēr prokuratūra patur tiesības savu lēmumu mainīt līdz pat tiesas prāvas beigām, ja parādīsies jauna informācija par ekstrēmista garīgās veselības stāvokli.
Pašlaik 33 gadus vecajam vīrietim tiek veikta atkārtota psihiskās veselības ekspertīze, jo cietušie nepiekrita pirmās ekspertīzes slēdzienam, ka viņš ir garīgi slims. Gaidāms, ka jebkāda ekspertīzes slēdziena gadījumā lietas izskatīšana pēc būtības tiesā sāksies 16.aprīlī.
Jau ziņots, ka pērn 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr Bērings-Breivīks neuzskata, ka būtu pastrādājis noziegumu.
Bērings-Breivīks dažas stundas pirms uzbrukumu sākuma ievietojis internetā un izsūtījis pa elektronisko pastu Norvēģijas galēji labējiem politiķiem 1500 lappušu manifestu, kas daļēji ir viņa dienasgrāmata, un tas liecina, ka uzbrukumus viņš gatavojis vairākus gadus. Viņš sevi dēvē par krustnešu bruņinieku, kas cīnās pret "musulmaņu invāziju" Eiropā.