Plašāku informāciju par sarunas saturu Baltais nams nesniedza, bet prezidents norādījis, ka turpina sadarbību attiecību uzlabošanai.
Vācijas un ASV attiecības pēdējā laikā satricinājuši vairāki spiegošanas skandāli. Sākot no bijušā ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) analītiķa Edvarda Snoudena atklājumiem, ka ASV izlūkdienests izspiegojis Merkeles telefonsakarus, un beidzot ar šomēnes atklātībā nonākušo informāciju par diviem ASV dubultaģentiem.
No Snoudena atklātībai nodotajiem materiāliem kļuva zināms, ka ASV izlūkdienests nodarbojies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpušas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Pēc kārtējā spiegošanas skandāla izcelšanās pirmo mēģinājumu uzlabot attiecības ar Vāciju veica ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš svētdien Vīnē tikās ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru.
Sarunu noslēgumā Kerijs paziņoja, ka Vašingtona un Berlīne joprojām "paliek lieli draugi".
Šteinmeiers no savas puses norādīja, ka vēlas atjaunotas partnerattiecības, kas balstītas abpusējā uzticībā.
Saistībā ar Vašingtonai adresētām apsūdzībām spiegošanā Vācija pagājušajā ceturtdienā izraidīja ASV Berlīnes izlūkošanas daļas vadītāju. NATO sabiedroto starpā šāds lēmums ir ārkārtīgi neparasts solis.
Pēc Snoudena izraisītā skandāla Merkele centās pierunāt ASV parakstīt līgumu par spiegošanas ierobežošanu, līdzīgu kāds Vašingtonai ir ar Austrāliju, Kanādu, Jaunzēlandi un Lielbritāniju. Tomēr ASV to noraidīja, baidoties, ka tas var radīt bīstamu precedentu citām valstīm.
Merkele svētdien intervijā Vācijas televīzijai pauda nožēlu par uzticības zudumu sabiedroto starpā, piebilstot, ka viņa bija cerējusi uz Vašingtonas uzvedības maiņu.