Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Oficiālie rezultāti apstiprina Merkeles kristīgo demokrātu neveiksmi trīs federālo zemju vēlēšanās

Reģionālās vēlēšanas Vācijas federālajās zemēs Saksijā-Anhaltē, Reinzemē-Pfalcā un Bādenē-Virtembergā svētdien nesušas vilšanos Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un ievērojamus panākumus eiroskeptiķu partijai Alternatīva Vācijai (AfD), apstiprina pirmdien publiskotie oficiālie rezultāti.

Bādenē-Virtembergā vislabāk veicies "zaļajiem", kas izcīnījuši 30,3% balsu un attiecīgi 47 vietas reģionālajā parlamentā.

CDU ar 27,5% balsu ierindojušies otrajā vietā, izcīnot 42 vietas parlamentā, bet AfD ieguvusi trešo vietu ar 15,1% balsu un 23 vietām parlamentā.

Sociāldemokrāti (SPD) Bādenē-Virtembergā ieguvuši 12,7% balsu un 19 vietas reģionālajā parlamentā, bet brīvie demokrāti (FDP) - 8,3% balsu un attiecīgi 12 vietas parlamentā, liecina oficiālie rezultāti.

Reinzemē-Pfalcā pirmajā vietā ierindojušies sociāldemokrāti (SPD), kas izcīnījuši 36,2% balsu un attiecīgi 39 vietas reģionālajā parlamentā.

CDU palikuši otrajā vietā ar 31,8% balsu un attiecīgi 35 vietām parlamentā, bet AfD izcīnījusi trešo vietu ar 12,6% balsu un 14 vietām parlamentā.

Savukārt FDP Reinzemē-Pfalcā ieguvuši 6,2% balsu un attiecīgi septiņas vietas parlamentā, bet "zaļie" - 5,3% balsu un sešas parlamenta vietas.

Saksijā-Anhaltē visvairāk balsu - 29,8% - izcīnījuši Merkeles kristīgie demokrāti, iegūstot attiecīgi 30 vietas parlamentā.

AfD ar 24,2% balsu ieguvusi otro vietu un attiecīgi 24 vietas reģionālajā parlamentā, bet kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie") ieguvusi trešo vietu ar 16,3% balsu un 17 parlamenta vietām.

Sociāldemokrāti Saksijā-Anhaltē palikuši ceturtie ar 10,6% balsu un 11 parlamenta vietām, bet "zaļie" izcīnījuši 5,2% balsu un piecas vietas parlamentā, liecina oficiālie vēlēšanu rezultāti.

Vēlēšanas Saksijā-Anhaltē, Reinzemē-Pfalcā un Bādenē-Virtembergā bija pirmās, kas notikušas kopš pagājušā gada rudens, kad Merkele izsludināja savu tā dēvēto atvērto durvju politiku, kuras rezultātā pērn Vācijā ieradušos patvēruma meklētāju skaits pārsniedza miljonu, izsaucot milzu satraukumu vācu sabiedrībā.

Rezultāti liecina, ka vēlētāji savu neapmierinātību izpauduši arī pie vēlēšanu urnām, jo Merkeles kristīgie demokrāti zaudējuši atbalstu visās trijās federālajās zemēs.

Vācijas mediji to jau nodēvējuši par "melno vēlēšanu svētdienu".

Laikraksts Handelsblatt ziņu par vēlēšanu rezultātiem sācis ar uzrakstu "Modinātāja zvans", norādot, ka valdība vairs nevar vienkārši turpināt iet pa šo pašu ceļu.

Vācijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) ģenerālsekretārs Andreass Šeiers pēc vēlēšanām paziņoja, ka Vācijai nepieciešams ātrs un efektīvs risinājums imigrantu pieplūduma ierobežošanai.

Viņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti norāda uz vēlētāju neapmierinātību ar valsts imigrācijas politiku un visām partijām, kas kandidēja, ir jāizdara secinājumi un jāņem vērā šis viedoklis.

Arī vairāki citi politiķi pauda viedokli, ka valdībai vajadzētu pārskatīt savu nostāju imigrācijas jautājumā, bet citi nesaskatīja iemeslu, lai Merkele mainītu savu politiku.

Laikraksts Bild uzsvēra, ka Merkele svētdien piedzīvojusi smagu sakāvi, bet, visticamāk, saglabās savu politisko kursu un cena par to būs dziļa šķelšanās konservatīvajos spēkos.

"Tur atrodas īstās briesmas Merkelei. Neviens kanclers Vācijā nav spējis ilgi valdīt pret savu partiju," brīdināja Bild.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ukrainā nogalināts krievu ģenerālis

Ukrainā nogalināts Krievijas armijas ģenerālmajors Pāvels Kļimenko, ceturtdien raidsabiedrības BBC krievu redakcijai apstiprināja Kļimenko radinieks.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits