Vācijas kanclere Angela Merkele un bijušais padomju līderis Mihails Gorbačovs pirmdien šķērsoja bijušā Berlīnes mūra robežpunktu - pirms 20 gadiem uz Rietumberlīni cauri tam devās simtiem eiforijas pārņemtu austrumvāciešu, ziņo LETA.
Merkele un Gorbačovs kopā ar Polijas eksprezidentu Lehu Valensu un bijušajiem disidentiem devās pāri Bēzebrikes tiltam, kur savulaik atradās Bornholmas ielas kontrolpunkts.
"Bija svarīgi, lai mēs šodien atgrieztos šajā vietā kopā - atgrieztos, lai svinētu to, kas kļuva iespējams [1989.gada] 9.novembrī," sacīja Merkele. "Tas bija ilgs stāsts par apspiešanu un cīņu pret apspiešanu."
Bijušā robežpunkta šķērsošana ir viens no pasākumiem Berlīnes mūra krišanas 20.gadadienas svinībās.
"Šī nav tikai vāciešu svētku diena. Tā ir svētku diena visai Eiropai," uzsvēra Merkele.
“Berlīnes mūra krišana simbolizē ne vien totalitārisma sabrukumu Viduseiropā un Austrumeiropā, bet tā ir arī iespaidīgs Vācijas un visas Eiropas atkalapvienošanās simbols. 1989.gada 9. novembrī itin viss šķita cerīgs, visu apmirdzēja laime, ilgas pēc brīvības un ideja par mierīgu revolūciju. Tā bija īsteni vēsturiska diena, kas man daudzējādā ziņā lika atminēties Portugāles 1974. gada revolūciju, ko piedzīvoju, būdams astoņpadsmitgadīgs students,” pirms šī vakara svinīgajiem pasākumiem paziņojis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozels Manuels Barozu.
„Berlīnes mūra krišanas gadadiena ir vairāk kā Vācijas atkalapvienošanās svinības. Tā ir piemiņa Austrumeiropas tautu brīvības alkām un uzvarai pār apspiestību. Tas ir atgādinājums lolot tik nesen izcīnīto brīvību un demokrātiju,” uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš arī atrodas Berlīnē.
Trīspusēja tikšanās viņam vakar notikusi ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni. Sarunās ar H.Klintoni uzsvērta sadarbības nepieciešamība, veicinot tādu Austrumeiropas valstu kā Gruzijas, Ukrainas un Moldovas ceļu uz eiroatlantiskajām institūcijām. Prezidenti un Valsts sekretāre vienojās strādāt, lai NATO samitā Bukarestē dotie alianses solījumi Gruzijai un Ukrainai tiktu īstenoti.
Pēc trīspusējās tikšanās abi valstu prezidenti un ASV valsts sekretāre piedalījās ASV Atlantiskās padomes rīkotajās svinīgajās Freedom’s Challenge vakariņās, kurās tika godināti tie, kam bija būtiska nozīme Austrumeiropas atbrīvošanā no apspiestības. Vakariņās piedalījās Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, NATO Eiropas spēku komandieris admirālis Džeimss Stavridis, bijušais Polijas preizdents Aleksandrs Kvašņevskis, bijušie ASV nacionālās drošības padomnieki Zbigņevs Bžežinskis, Henrijs Kisindžers un Brents Skoukrofts, bijušais Čehijas ministru Prezidenta vietnieks Aleksandrs Vondra un citi, informē Valsts prezidenta kanceleja.
(papildināta ar foto un no 2.rindkoppas)