Kopš pēdējiem jaunajiem salu atklājumiem Igaunijā pagājis jau vairāk nekā 20 gadu, bet nu pēc pēdējiem kartogrāfu veiktajiem pētījumiem atklājies, ka Igaunijas teritorijai pieder nevis 1521 sala, bet gan 2222 salas, bet, tām pieskaitot arī jaunatklātās saldūdens salas, – 2355. Šis atklājums veikts, pateicoties Igaunijas Zemes padomes pētījumiem, kas veikti topogrāfiskās kartes atjaunošanai, izmantojot aerofoto un lāzerskenēšanu. Līdz šim tika izmantoti primitīvāki PSRS laikā veikti pētījumi, portālam Diena.lv pavēstīja P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pārstāvji.
Baltijas jūrā jaunatklātās salas ir ļoti nelielas, un tikai 318 no tām teritorija pārsniedz vienu hektāru. Taču visu šo salu pievienošana Igaunijas valsts teritorijai nozīmē, ka Igaunijas sauszemes teritorija kļūst par 100 kvadrātkilometriem plašāka.
Tāpat pētījumu rezultātā izdevies noskaidrot, ka Igaunijas valsts ziemeļu un rietumu daļā ir palielinājies vidējais zemes augstums virs jūras līmeņa. Veiktie pētījumi ļāvuši fiksēt arī vētru un mainīgā ūdens līmeņa rezultātā radušās krasta līnijas izmaiņas.
No visām apzinātajām Igaunijas salām vien 14 ir lielākas par 4 kvadrātkilometriem. Tās ir Sāremā, Hījumā, Muhu, Vormsi, Kasāre, Naisāre, Kihnu, Mazā un Lielā Pakri, Roņu sala, Abruka, Vislandi, Prangli un Omusāre, Lielākā daļa Igaunijas salu ir mazākas par 0,1 km² un ir pārāk mazas, lai ieinteresētu tūristus. Neskatoties uz brīnišķīgajām ainavām, parasti tur atrodas tikai mazi ciematiņi, un pieejamais serviss ir ļoti ierobežots. Lielākais skaits šādu mazāku salu un saliņu atrodas Veinameri Baltijas jūras šaurumā.
Igaunijas salas ir aizraujošas savā dabas un kultūras dažādībā. Dabiskā vide un ar meldriem aizaugušie līči nodrošina patvērumu un aizsardzību no ienaidniekiem (un dažreiz arī cilvēkiem) daudzveidīgiem floras un faunas pārstāvjiem, jo īpaši putniem.