"Manas valdības pieredze šeit beidzas," viņš atzina preses konferencē, norādot, ka "Nē" nometne guvusi "ārkārtīgi skaidru" uzvaru.
"Kad jūs zaudējat, jūs nevarat izlikties, ka nekas nav noticis," viņš piebilda.
Vairākas nobalsojušo aptaujas liecina, ka referendumā noraidītas Renci rosinātās konstitucionālās reformas.
EMG Acqua prognozes liecina, ka "Nē" nometne saņēmusi pat 60% lielu atbalstu.
Informācija no vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka referendumā piedalījušies apmēram 70% balsstiesīgo itāļu.
Renci zaudējuma gadījumā solīja atkāpties, un tas kalpojis par iemeslu neapmierinātajiem vēlētājiem referendumu izmantot kā instrumentu valdības sodīšanai.
Renci ierosinātās konstitucionālās reformas paredzēja ierobežot parlamenta augšpalātas Senāta, kā arī reģionālo valdību pilnvaras, stiprinot centrālo valdību. Renci apgalvoja, ka viņa piedāvātie konstitūcijas grozījumi veicināšot politisko stabilitāti, norādot, ka kopš 1948.gada, kad spēkā stājās pašreizējais pamatlikums, Itālijā nomainījušies 60 kabineti.
Valdības sakāve referendumā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos, kas jau tā jūtas iedvesmoti pēc Trampa uzvaras.
Populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) dibinātājs Bepe Grillo iepriekš apsveica Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās kā masīvu pļauku esošās pārvaldības iekārtas sejā un aicināja itāļus svētdien sekot amerikāņu piemēram.
Savukārt galēji labējās Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni norādījis, ka Renci ierosinātās reformas atbalsta "baņķieri, Vācijas valdība un Briseles birokrātu banda".
Tomēr Renci līdzgaitnieki apgalvo, ka sliktākajā gadījumā pēc sakāves referendumā premjers savu vietu atdos pašreizējam finanšu ministram Pjēram Karlo Padoanam, kurš turpinās vadīt valdību līdz kārtējām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2018.gada sākumā.