Polija noraida EK rekomendācijas par tiesu sistēmas reformām

Eiropas Komisija (EK) jūlija beigās oficiāli sāka tiesisko procedūru pret Poliju par vienu no tās tiesu sistēmas reformām, paziņojot, ka tās pastiprina "sistemātiskus draudus likuma varai Polijā".

EK deva Polijai mēnesi laika, lai atbildētu.

Polijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Varšava sniegusi atbildi, uzsverot, ka "likumdošanas pasākumi, kuru primārais mērķis ir reformēt tiesu sistēmu, ir saskaņā ar Eiropas standartiem" un atbilst sabiedrības vēlmēm.

Ministrija paziņoja, ka EK šaubas ir nepamatotas.

"Polijas puse savā atbildē sniegusi izsmeļošu skaidrojumu, kas attiecas uz bažām, kuras radušās Eiropas Komisijai," teikts ministrijas paziņojumā, kurā pausta cerība uz dialoga turpināšanu, iztiekot bez "kādiem politiskiem elementiem".

EK viceprezidents Franss Timmermanss jūlijā draudēja iedarbināt ES līguma 7.pantu, ja Polija tomēr nolems īstenot reformu, kas ļauj parlamentam atlaist Augstākās tiesas tiesnešus. Saskaņā ar ES līguma 7.pantu varētu tikt apturētas Polijas balsstiesības ES ministru padomē, kas ir augstākā lēmumu pieņemšanas instance blokā.

Tomēr nav skaidrs, vai EK spētu nodrošināt šī lēmuma pieņemšanai nepieciešamo visu pārējo 27 dalībvalstu, īpaši Varšavas tuvākā sabiedrotā Ungārijas, vienbalsīgu atbalstu.

Timmermanss ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc plašiem ielu protestiem Polijā pret izmaiņām tiesu sistēmā.

Polijā valdošā konservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS) apgalvo, ka izmaiņas nepieciešamas, jo tiesu sistēma ir neefektīva un korumpēta un tiesneši veido elitāru, pašlabumu meklējošu kliķi un bieži stāv tālu no ierindas pilsoņu problēmām.

Partijas kritiķi savukārt pārmet tai centienus iesēdināt tiesnešu krēslos savus cilvēkus un graut likuma varu.

EK prezidents Žans Klods Junkers pagājušajā mēnesī izteicās, ka EK ir apņēmības pilna aizstāvēt likuma varu visās ES dalībvalstīs.

Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis tolaik paziņoja, ka EK jaukšanās Polijas likumdošanas procesā ir nepieņemama.

Polijas prezidents Andžejs Duda ir uzlicis veto diviem plānotajiem likumprojektiem - likumam par Augstāko tiesu, kā arī likumam par Tiesu varas nacionālo padomi, bet parakstījis trešo likumu, kas ļauj tieslietu ministram, kurš ir arī ģenerālprokurors, izvirzīt visu tiesu priekšsēdētājus.

Neskatoties uz prezidenta veto, PiS ir apņēmības pilna turpināt tiesu sistēmas reformas.