"Valsts diženums un attiecības starp valstīm nevar tik balstīti melos un vēstures falsificēšanā," teikts parlamenta rezolūcijā.
Otro pasaules karu izraisīja divi totalitārie režīmi - nacistiskā Vācija un Padomju Savienība -, bet Polija un citas Centrāleiropas valstis bija pirmie upuri, norādīja parlamentārieši.
Polijas parlamenta reakciju izsaukuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina un citu Krievijas amatpersonu un pēdējā laika izteikumi.
Rezolūcijā parlamentārieši atzīt, ka "Padomju Savienības tautas nesa upurus" cīņā pret nacistisko Vāciju, uzsverot, ka "tā nenesa neatkarību Centrālās un Austrumeiropas valstīm", nedz šo valstu pilsoņu cilvēktiesību ievērošanu.
Parlamenta apakšnams aicināja "kopīgi pārdomāt starptautisko attiecību veidošanas noteikumus", kam būtu jābalstās savstarpējā cieņā.
Gada nogalē Putins vairākkārt noliedza PSRS vainu Otrā pasaules kara izraisīšanā un centās zināmu daļu atbildības par konflikta izraisīšanu novelt uz Poliju.
Krievijas prezidents arī noliedza, ka PSRS būtu 1939.gadā iebrukusi Polijā, un apgalvoja, ka Polija bijusi iejaukta Hitlera holokausta plānos.
Putina apgalvojumi izsaukuši asu Varšavas reakciju un strīdus Krievijas sabiedrībā.
Decembrī Putins arī kritizēja Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā norādīts, ka Hitlera Vācijas un Staļina PSRS neuzbrukšanas pakts "sagatavoja ceļu tam, lai izraisītos Otrais pasaules karš".
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis nosodījis Putina centienus vainot Poliju par Otrā pasaules kara izraisīšanu, norādot, ka Maskava melo, lai novērstu uzmanību no savām nesenajām neveiksmēm.
Pirms Vācijas iebrukuma Polijā 1939.gada 1.septembrī, ar ko sākās Otrais pasaules karš, Padomju Savienība un Vācija bēdīgi slavenā Molotova-Ribentropa pakta slepenā pielikumā vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu.
Padomju Savienība 1939.gada 17.septembrī uzbruka Polijai, kas tobrīd karoja pret Vāciju, un okupēja lielu daļu Polijas teritorijas.
Def
ha, ha
Kristīne