"Līdz 2015.gadam es būšu iesaistīts pašmāju procesos," pirmdien vakarā sabiedriskajai raidorganizācijai TVP sacīja premjers, atbildot uz jautājumu, vai viņš grasās kandidēt uz amatu, kuru patlaban ieņem Žozē Manuels Barrozu. Amats atbrīvosies 2014.gada rudenī, kad to pametīs Barrozu, kurš tajā strādā jau otro pilnvaru termiņu.
"Mans lēmums ir galīgs," uzsvēra premjers. "Līdz brīdim, kad vēlētāji būs pieņēmuši citu lēmumu, es būšu iesaistīts tikai un vienīgi pašmāju procesos," sacīja Tusks, piebilstot, ka viņš "jautājumu par to, kas būtu labāks valstij, apspriedis ar prezidentu Broņislavu Komorovski". Parlamenta vēlēšanas Polijā notiks 2015.gada rudenī.
Pērn septembrī Vācijas žurnāls Der Spiegel rakstīja, ka kanclere Angela Merkele labprāt gribētu, ka Tusks kļūst par centriski labējo kandidātu uz EK prezidenta amatu. Kā Merkeles kristīgie demokrāti, tā Tuska "Pilsoniskās platformas" deputāti Eiropas Parlamentā ir Eiropas Tautas partijas (EPP) biedri.
EPP frakcijas priekšsēdētājs Jozefs Dauls nesen tika teicis, ka Tusks būtu labs kandidāts EK prezidenta amatam. Kā citus iespējamos centriski labējo kandidātus viņš minēja Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus komisāru francūzi Mišelu Barnjē, Zviedrijas premjerministru Frēdriku Reinfeltu un ES tieslietu komisāri Luksemburgas politiķi Viviānu Redingu.
Viens no iemesliem, kāpēc Rumānijas premjerministrs Viktors Ponta pagājušajā nedēļā viesojies Varšavā, bijušas sarunas par Tuska iespējamo kandidēšanu uz EK prezidenta amatu, vēsta tīmekļa medijs Obiectiv.info.