Vēl 15 cilvēki teroraktā tika ievainoti.
"Akilovs uzņēmās noteikt tik daudzu cilvēku likteni. Tagad ir kārta demokrātiskai likuma varai noteikt Akilova likteni," Stokholmas apgabaltiesā paziņoja prokurors Hanss Irmans, sākot izklāstīt apsūdzības puses noslēguma argumentus. "Jebkas, izņemot mūža ieslodzījumu, ir izslēgts. Akilovs ir drauds sabiedrībai un tāds būs tik ilgi, kamēr viņam ir tāda attieksme kā šodien."
Sagaidāms, ka Akilova tiesas prāva noslēgsies 2. maijā, bet spriedums tiks pasludināts jūnijā. Kopš prāvas sākuma 13. februārī liecības snieguši vairāk nekā 100 cilvēki.
Akilovs ir vienīgais aizdomās turamais šajā lietā, un Zviedrijas prokuratūra viņam 30.janvārī izvirzīja apsūdzības terorismā, terorisma mēģinājumā un cilvēku apdraudēšanā.
39 gadus vecais Akilovs šī terorakta priekšvakarā bija zvērējis uzticību teroristiskajam grupējumam Islāma valsts, lai gan grupējums nav uzņēmies atbildību par šo uzbrukumu.
Apsūdzības rakstā teikts, ka Akilovs vēlējies izraisīt bailes visā sabiedrībā un piespiest Zviedrijas valdību un parlamentu apturēt Zviedrijas dalību starptautiskā militārajā atbalsta misijā Irākā.
Akilovs ir atzinies uzbrukuma sarīkošanā un gadu atrodas pirmstiesas apcietinājumā.
Psihiatriskajā novērtējumā secināts, ka Akilovs bija pieskaitāms brīdī, kad ar kravas automašīnu ietriecās cilvēku pūlī.
Akilovs 7. aprīļa pēcpusdienā nozaga alus piegādes automašīnu un brauca pa gājēju iepirkšanās ielu, mēģinot notriekt ievērojami vairāku cilvēku, līdz viņš ietriecās kāda lielveikala fasādē.
Akilovs dažas stundas pēc uzbrukuma tika aizturēts kādā Stokholmas piepilsētā, pateicoties sabiedriskā transporta novērošanas kameru ierakstam.
Akilovs 2014. gadā ieradās Zviedrijā. Pēc tam, kad 2016. gadā tika noraidīts viņa uzturēšanās atļaujas pieprasījums, viņš Zviedrijā dzīvoja nelegāli, strādājot gadījuma darbus.