Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas 99,6% vēlēšanu iecirkņu, ANO ieguvusi 29,7% balsu, un tādējādi Babiša partija ir izcīnījusi 78 no 200 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām.
Tādējādi ANO, neskatoties uz pārliecinošo uzvaru, valdības izveidošanai būs nepieciešami koalīcijas partneri, taču tradicionālās partijas, kas šajās vēlēšanās cietušas smagus zaudējumus, pagaidām joprojām atsakās sadarboties ar Babišu.
Babišs, kurš tiek pielīdzināts bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni un ASV prezidentam Donaldam Trampam, pazīstams ar saviem kritiskajiem izteikumiem par Eiropas Savienību (ES), un viņa vadītās partijas uzvara raisījusi bažas par vēl vienas eiroskeptiskas valdības izveidošanos Austrumeiropā.
Otrajā vietā ar 11,3% balsu izvirzījusies labēji centriskā Pilsonisko demokrātu partija (ODS).
ODS līderis Petrs Fiala jau noraidījis iespēju, ka varētu iesaistīties koalīcijā ar ANO, norādot, ka Babiša partija nespēs izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus.
Pilsoniskajiem demokrātiem seko Pirātu partija, kas ieguvusi 10,8% balsu, pirmo reizi iekļūstot parlamentā.
"Pirātiem" uz papēžiem min visradikālāk pret imigrāciju noskaņotā un eiroskeptiskā čehu partija "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD), kuru vada Tomio Okamura un kuru atbalstījuši 10,7% čehu.
Tādējādi SPD ir izdevies vairāk nekā dubultot savu līdzšinējo pārstāvniecību parlamenta apakšnamā.
Tikmēr komunisti (KSČM) ierindojušies piektajā vietā, saņemot 7,8% balsu.
Komunistiem kā sestie seko sociāldemokrāti (ČSSD), kas vadīja līdzšinējo valdošo koalīciju. Viņu atbalstītāju skaits no 20% pagājušajās vēlēšanās sarucis līdz 7,3%.
Arī ČSSD līderis Lubomirs Zaorāleks šķietami noraidījis iespēju saglabāt līdzšinējo koalīciju ar ANO un izteicis gatavību pāriet opozīcijā.
Iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru pārvarējis arī trešais līdzšinējās koalīcijas partneris – kristīgie demokrāti (KDU-ČSL), kas saņēmuši 5,8% balsu.
KDU-ČSL līderis Pavels Belobradeks arī paudis skepsi pret iesaistīšanos koalīcijā ar Babiša partiju, jo miljardierim tikko kā izvirzītas apsūdzība par krāpšanos ar ES subsīdijām.
Parlamentā, domājams, iekļuvušas vēl divas nelielas centriski labējās partijas, kas katra izcīnījusi aptuveni piecus procentus balsu.
Uz 200 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām kopumā pretendēja 7500 kandidāti, kurus izvirzīja 31 partija.
Tiek liels partiju skaits vēl nevienās vēlēšanās pēc komunistiskā režīma gāšanas nebija startējis.
Balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka parlamenta jaunā sasaukuma sastāvs būs ļoti fragmentēts, un eksperti jau izteikuši brīdinājumus, ka valstij draud nestabilitāte vai pat haoss.
prieks par to
Šis ir kretīnu laiks.
LETA