"Es saprotu, ka priekšvēlēšanu kampaņām piemīt sava dinamika un politiķi nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem, kas patīk vēlētājiem. Bet nu kampaņa ir beigusies, un laiks koncentrēties ES nākotnes jautājumiem," viņa izteikusies pēc Tallinā notikušās Baltijas valstu un Polijas premjerministru apspriedes, atbildot uz laikraksta Eesti Paevaleht žurnālista lūgumu komentēt Polijai adresēto Makrona kritiku.
"Ceru, ka Makrona kungs apmeklēs Poliju un pārliecināsies, ka tā ir droša, demokrātiska valsts, kas dinamiski attīstās un kurai nav iekšējo problēmu, kamēr virknei Rietumeiropas valstu nākas nodarboties ar apdraudējumiem, ar ko saskaras to pilsoņi, tāpēc ticu, ka šāda vizīte būtu labākā iespēja iepazīties ar Poliju un kliedēt bažas," viņa sacījusi.
"Eiropas Savienība šobrīd saskaras ar veselu virkni izaicinājumu. Mums jānodarbojas ar ES vienotības jautājumiem un tās stabilitātes nodrošināšanu, tādēļ manuprāt ir būtiskāk par visu, lai Francija, kas ir ļoti svarīga valsts, pievienotos tām valstīm, kas ceļ vienotu un stabilu Eiropas Savienību," norādījusi Polijas valdības vadītāja.
Aprīļa nogalē Makrons paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā triju mēnešu laikā rosinās sankciju programmu pret Poliju, kura, pēc viņa ieskatiem, pārkāpj ES pamatprincipus.
Runājot 1.maija mītiņā Parīzē, Makrons izteicās, ka Polijas valdošās labējās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis līdz ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piederot pie galēji labējās prezidenta amata kandidātes Marinas Lepenas draugiem un sabiedrotajiem.
Kā ziņots, Polijas Ārlietu ministrija jau nosodījusi šos Makrona apgalvojumus, paužot cerību, ka nākamais Francijas prezidents veiks padziļinātu izpēti un kliedēs jebkuras iespējamās šaubas divpusējos kontaktos, pirms izdarīs spriedumus par citu valstu politiku.