Uzrunā Briselē Stērdžena pauda pārliecību, ka ES dalībvalstis nepiekritīs visām Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona reformu prasībām, lai tikai Apvienotā Karaliste paliktu 28 valstu blokā.
"Tas radītu būtisku negatīvu reakciju daudzos Skotijas vēlētājos", ja Lielbritānija referendumā nobalsotu izstāties no ES, Stērdžena pavēstīja politikas domnīcai.
"Īsi sakot, es domāju, ka daudzu vienkāršo Skotijas iedzīvotāju uzkrātās dusmas šajos apstākļos varētu novest pie prasības sarīkot vēl vienu referendumu par neatkarību, ko varētu neizdoties apturēt," skaidroja Stērdžena.
Skotija 2014.gada septembrī referendumā nobalsoja pret neatkarību. Tomēr Stērdženas Skotijas Nacionālā partija ir atgriezusies, iegūstot gandrīz visas vietas Skotijas parlamentā Lielbritānijas vispārējās vēlēšanās šī gada maijā.
Stērdžena sacīja, ka balsojumam par Lielbritānijas dalību ES būtu jānotiek pēc "dubultās mažoritārās" sistēmas. Tas nozīmē, ka Anglijai, Skotijai, Velsai un Ziemeļīrijai būtu katrai atsevišķi jānobalso par izstāšanos vai palikšanu ES.
Skotijas pirmā ministre uzskata, ka saprātīgās Kemerona rosinātās reformas ES varētu akceptēt. Viņa arī uzskata, ka šīm reformām nav nepieciešama ES līguma mainīšana.
Vienlaikus viņa aicināja Kemerona konservatīvo valdību izvairīties no "sarkano līniju stingro robežu aizskaršanas" sarunās ar ES partneriem.
"Es nedomāju, ka viņi darīs visu, ko viņi vēlas, neatkarīgi no sekām, lai tikai paturētu Apvienoto Karalisti," sacīja Stērdžena.
"Tā ir daļa no iemesliem, kādēļ es domāju, ka Kemerons ir sācis iet pa ceļu, kuru pats nespēj kontrolēt," skaidroja Skotijas pirmā ministre.
Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušonedēļ sacīja, ka strādās kopā ar Kemeronu, lai paturētu Lielbritāniju ES, un izteicās, ka ES līguma maiņa nav "pilnīgi neiespējama".
Kemerons saviem vēlētājiem iepriekš apsolīja līdz 2017.gada beigām sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes dalību ES, ja uzvarēs vēlēšanās. Viņa vadītā Konservatīvo partija tajās guva pārsteidzošu uzvaru.