"Mēs visi esam vienisprātis par Spānijas vienotību, mēs visi esam vienisprātis par nacionālo suverenitāti, mēs visi esam vienisprātis, ka likumi ir jāievēro, mēs visi esam vienisprātis, ka visi spāņi ir līdztiesīgi," preses konferencē pēc sarunām ar lielāko opozīcijas partiju līderiem uzsvēra Rahojs.
Viņš piebilda, ka starppartiju "vienošanās pamati ir ielikti".
Tajā pašā laikā kreiso ekstrēmistu partijas Podemoss (Mēs varam) līderis Pablo Iglesiass pēc tikšanās ar premjeru izteicās, ka viņš atbalstītu "dialogu" ar kataloņu separātistiem.
"Mani nepārliecina pret secesionismu vērstas frontes. Man netīk tie, kas iesprosto sevi bunkurā. Mēs piedāvājam valsts atbildību," norādīja Iglesiass.
Pirms tam Rahojs piektdien tikās arī ar centriskās partijas Ciudadanos (Pilsoņi) līderi Albertu Riveru, kurš nāca klajā ar aicinājumu noslēgt paktu pret kataloņu separātismu, kuram pievienotos visas partijas, kas būtu gatavas aizstāvēt valsts vienotību.
"Man bija iespēja izvirzīt ideju par Spānijas paktu," pēc tikšanās ar Rahoju preses konferencē paziņoja Rivera.
Katalonijā dibinātā Ciudadanos, kas pēdējā laikā pārtapusi par nacionāla mēroga partiju, sava dzimtā reģiona vēlēšanās septembrī ierindojās otrajā vietā, un aptaujas liecina, ka pēc 20.decembrī gaidāmajām Spānijas parlamenta vēlēšanām partija varētu iegūt tā dēvēto "zelta akciju", jo no tās būs atkarīgs, kas veidos nākamo valdību.
"Saskaņā ar ideju spāņi varētu būt pārliecināti, ka neatkarīgi no parlamentārā vairākuma, kāds izveidosies [pēc vēlēšanām], Spānija netiks likta uz kārts," norādīja Rivera.
Tikmēr Spānijas vicepremjere Saroja Saensa de Santamarija piektdien paziņoja, ka valdība apstrīdēs Katalonijas neatkarības pasludināšanu Konstitucionālajā tiesā.
Kataloņu separātistu partijas, kas septembrī notikušajās vēlēšanās izcīnīja absolūto vairākumu reģionālajā parlamentā, otrdien paziņoja, ka gatavojas novembra sākumā apstiprināt rezolūciju par oficiālu atdalīšanās procedūras uzsākšanu, kurai saskaņā ar viņu ieceri 18 mēnešu laikā būtu jānoslēdzas ar neatkarīgas Katalonijas valsts izveidošanu.
Separātisti plāno, ka reģionālais parlaments 30 dienu laikā ķersies pie atsevišķas sociālās aizsardzības sistēmas un valsts kases izveides.
Viņi arī paziņojuši, ka šis process nebūšot pakļauts Spānijas valsts institūciju, tostarp Konstitucionālās tiesas, pārraudzībai.
Konkrēts datums, kad Katalonijas parlaments balsos par šo dokumentu, pagaidām nav zināms.
Lai gan partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, vēlēšanās nodrošināja absolūto vairākumu parlamentā, tās nespēja izcīnīt arī absolūto balsu vairākumu.
Saskaņā ar aptauju, kuras rezultātus piektdien publicējies laikraksts El Pais, neatkarības atbalstītāju skaits kopš vēlēšanām sarucis no 45 līdz 41%.