Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, tostarp vicepremjers Uriols Žunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21.decembrī katalāņu separātisti ieguva absolūto vairākumu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu zaudēja divus mandātus, izcīnot 70 no 135 deputātu vietām. Visvairāk balsu tomēr izcīnīja centriski liberālā partija Ciudadanos (Pilsoņi), kas atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā.
Pudždemons piedalījās vēlēšanu kampaņā, atrodoties Briselē, un vēlas saglabāt savu amatu.
Separātiski noskaņotās partijas šonedēļ vienojās vēlāk šomēnes pārvēlēt Pudždemonu reģiona premjerministra amatā.
Teorētiski, lai tiktu pārvēlēts amatā, Pudždemonam būtu jāierodas uz Katalonijas parlamenta sēdi, kurā notiks balsojums.
Pudždemona atbalstītāji vēlas, lai viņš tajā piedalās ar videokonferences starpniecību vai arī uzraksta runu, ko viņa vietā nolasītu kāds cits.
Spānijas valdība noraida šādu variantu.
Kāds avots valdībā atklāja, ka gadījumā, ja Pudždemons tomēr izvēlēsies vienu no šīm iespējām, valdība vērsīsies Konstitucionālajā tiesā.
Katalonijas laikraksts La Vanguardia ziņo, ka ekspertu domas šajā jautājumā dalās.
Katalonijas parlamenta noteikumi nosaka, ka Katalonijas premjerministra amata kandidātam ir "jāprezentē parlamentam sava vai savas valdības programma". Taču noteikumos nav norādīts, vai kandidāta klātbūtne ir obligāta.