Arī 2017. gadā Turcijas tautsaimniecības izaugsme bija salīdzinoši augsta – 7,4%. Tomēr arvien skaļāk izskan brīdinājumi, ka ekonomika pārkarst un valsts drīz vairs nespēs tikt galā ar milzīgajām parādsaistībām. Šīs bažas vēl vairāk pastiprina prezidenta Erdogana ekonomikas politika un draudošās ASV sankcijas saistībā ar Turcijā ieslodzītu amerikāņu garīdznieku.
Vāja lira, augsta inflācija
Turcijas ekonomikas perspektīvas neizskatās spīdošas. Kopš gada sākuma nacionālās valūtas liras vērtība attiecībā pret ASV dolāru ir samazinājusies par trešdaļu, sasniedzot visu laiku zemāko punktu. Iemesls tam ir gan pēc 2016. gadā novērstā militārā apvērsuma pieaugušais Erdogana autoritārisms un Ankaras attiecību pasliktināšanās ar Eiropas Savienību un ASV, gan valdības neremdināmā kāre aizņemties.
Neraugoties uz prezidenta mudinājumiem turkiem atbrīvoties no saviem ārvalstu valūtas krājumiem, izmainot tos pret lirām, daudzi iedzīvotāji rīkojas tieši pretēji. Uzņēmumiem, kuru kredīti ir noformēti ārvalstu valūtā, kļūst arvien grūtāk norēķināties ar aizdevējiem.
Liras vājināšanās ir palielinājusi inflāciju, jo importēt preces kļūst arvien dārgāk. Tā ir pieaugusi līdz 15,85%, kas trīs reizes pārsniedz Centrālās bankas noteikto inflācijas mērķi. Augsto inflāciju īpaši izjūt iedzīvotāji, kuriem nākas savilkt ciešāk jostas un samazināt ikdienas tēriņus.
Turcijai ir arī augsts ārējās tirdzniecības deficīts – 5,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka Turcija tērē vairāk importam, nekā nopelna eksportējot. Deficīts ir jāfinansē, piesaistot ārvalstu investīcijas vai aizņemoties finanšu tirgos. Tā kā ārvalstu investori Turciju vairs neuzskata par drošu tirgu, tad Ankarai atliek aizņemties naudu. Taču augstās procentu likmes ārvalstu finanšu tirgos ir sadārdzinājušas aizņemšanos un iepriekšējo kredītu pārfinansēšanu.
Turcijas Centrālā banka ir palielinājusi procentu likmes, lai piebremzētu iekšējo patēriņu un mudinātu ārvalstu investorus iegādāties liras, tādējādi stiprinot valūtu un samazinot importa cenas. Līdz šim tas nekādu efektu nav devis. Kritiķi uzskata, ka banka rīkojās daudz par vēlu un nepietiekami. Erdogans atkārtoti ir uzstājis, ka procentu likmes nedrīkst noteikt par augstu, tāpēc ir aizdomas, ka Centrālā banka savus lēmumus nav pieņēmusi pilnībā neatkarīgi.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 13. augusta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Chrusčovs
hmm
Ass