Viņš plāno sestdien piedalīties mītiņā Oberhauzenē, Vācijas rietumos, Ķelnē paziņoja Turcijā valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) pārstāve.
AKP prognozē, ka pasākumā piedalīsies apmēram 10 000 cilvēku.
Vācijā dzīvo apmēram trīs miljoni turku izcelsmes cilvēku, daļa no kuriem varēs balsot aprīlī gaidāmajā referendumā.
Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš brīdinājusi valstī dzīvojošos turkus nepārnest politisko spriedzi uz Vāciju, ņemot vērā, ka tur jau notikuši gan Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana atbalstītāju, gan arī pretinieku mītiņi.
Jau vēstīts, ka referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas paredz paplašināt prezidenta pilnvaras, notiks 16.aprīlī.
Erdoans un viņa atbalstītāji skaidro, ka Turcijai esot vajadzīga ar izpildvaru apveltītas prezidentūras stingra vadība, lai nepieļautu atgriešanos pie pagātnes trauslajām koalīcijas valdībām. Oponenti savukārt brīdina, ka reforma var novest pie autoritārisma.
Grozījumi paredz likvidēt premjerministra posteni, bet prezidentam piešķirt pilnvaras iecelt amatos ministrus un tos atlaist. Paredzēts arī parlamenta vēlēšanas rīkot reizi piecos gados, nevis četros, kā tas ir tagad.
Erdoans atrodas pie varas Turcijā kopš 2003.gada, sākumā kā premjerministrs, bet kopš 2014.gada kā prezidents.
Ja likumprojekts stāsies spēkā, Erdoanam būs iespēja palikt pie varas līdz 2034.gadam, ja viņš uzvarēs vēlēšanās.
Gatavojoties referendumam, Turcijā jau izkārti plakāti Erdoana atbalstam un viņš jau uzstājies ar runām atbalstītāju mītiņos.
Opozīcijas atbalstītāji bažījas, ka valstī pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma ieviestais ārkārtas stāvoklis kaitēs viņu iespējām popularizēt savu viedokli un aicināt balstot pret šo likumprojektu.
Kreisā spārna partijas un prokurdiskie politiskie spēki iebilst pret konstitūcijas grozīšanu, bet AKP, kas izveidota uz savulaik aizliegtās islāmistu kustības bāzes, likumprojektu atbalsta.
Daudzi likumdevēji no opozīcijā esošās galēji labējās Nacionālās kustības partijas (MHP) arī atbalsta valdību, bet ne visi.