EK viedoklis var ietekmēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu, vai ar Ungārijas valdību uzsākt sarunas par starptautiskās palīdzības aizdevumu, kas V. Orbanam tik ļoti ir nepieciešams, lai risinātu Centrāleiropas valsts samilzušās ekonomiskās problēmas.
Dedzina ES karogu
Maz ticams, ka EK ziņojums par virkni konstitucionālo izmaiņu, ko veikusi V. Orbana valdība, būs glaimojošs Ungārijai. Komisija jau pagājušajā nedēļā izteica kritiku par decembra beigās pieņemto centrālās bankas likumu, kas atļauj valdībai izvēlēties Ungārijas bankas vadītāja vietniekus un paredz iespēju ar valdības ieceltiem cilvēkiem paplašināt Monetāro padomi, kas nosaka procentu likmes. Eiropas Savienība (ES) jau vairākkārt ir paudusi bažas, ka jaunais likums apdraud centrālās bankas neatkarību.
Tāpat EK vēlas, lai Ungārijas valdība pārskata tieslietu sistēmas reformas, kas paredz, ka vairākiem simtiem tiesnešu ir pāragri jādodas pensijā. Komisija arī pieprasa garantēt datu aizsardzības iestādes neatkarību. EK vadītājs Žozē Manuels Barrozo ir paziņojis, ka komisija nepieciešamības gadījumā ir gatava tiesāties ar Ungāriju. «Mēs izmantosim visu mūsu varu, lai būtu droši, ka Ungārijas likumdošana atbilst ES principiem, vērtībām un noteikumiem, un esmu pārliecināts, ka mēs to panāksim,» Ž.M. Barrozo citē Reuters.
V. Orbans uzskata, ka viņa valdība ir «uzticīga universālajām Eiropas vērtībām», bet tā esot gatava sadarboties, lai panāktu vienprātību ar EK.
Savukārt Ungārijas parlamentā ietilpstošā nacionālistu partija Jobbik uzskata, ka ES ir pasludinājusi karu pret Ungāriju, tādēļ sestdien Budapeštas centrā uz demonstrāciju sapulcējās aptuveni divi tūkstoši partijas atbalstītāju, no kuriem daži dedzināja ES karogu.
Bez manevra iespējām
Pagājušajā piektdienā Vašingtonā Ungārijas pārstāvji tikās ar SVF vadītāju Kristīni Lagardu, lai runātu par iespējamo finansiālo palīdzību, tomēr sarunas beidzās par sliktu ungāriem.
K. Lagarda pēc tikšanās paziņoja, ka SVF sarunas par aizdevumu var uzsākt tikai pēc tam, kad Ungārijas valdība būs spērusi «reālus soļus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti», un piebilda, ka arī ES atbalsts būs svarīgs, lai noritētu veiksmīgas sarunas par aizdevuma programmu. Tādējādi SVF vadītāja ir pievienojusies EK kritikai par jauno Ungārijas centrālās bankas likumu.
Fonds arī ir vienisprātis ar ES, ka Ungārijai ir nepieciešams veikt nozīmīgu budžeta tēriņu samazināšanu, nevis paļauties uz tādiem netālredzīgiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem kā privāto pensiju fondu nacionalizācija un tā saucamā krīzes nodokļa uzlikšana ārvalstu investīcijām.
Analītiķi uzskata, ka V. Orbana valdībai nav palikušas manevra iespējas un tā būs spiesta pakļauties ES un SVF spiedienam, lai saņemtu aizdevumu un stimulētu Ungārijas ekonomiku, kas atrodas uz kārtējās recesijas sliekšņa. Ir skaidrs, ka pēc ES un SVF raidītajiem signāliem ungāriem būs grūti iegūt naudu starptautiskajos finanšu tirgos.