Vācija anulē līgumu par izlūkošanu ar ASV un Lielbritāniju

Tomēr pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās slēgtā līguma anulēšana faktiski ir tikai simbolisks solis.Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelles piektdien izplatītajā paziņojumā teikts: "Administratīvo vienošanos anulēšana, uz kuru mēs esam bijuši spiesti pēdējo nedēļu laikā, ir nepieciešamas un piemērotas sekas nesenajām debatēm par personas privātās dzīves neaizskaramību."Masu izsekošanas pieredze, kuru vācieši guvuši nacistu un komunistu totalitāro režīmu laikā, padarījušu tos īpaši jūtīgus pret privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, un valstī pieņemti ļoti stingri datu aizsardzības likumi.Piektdien anulētais līgums ļāva pēc Otrā pasaules kara Vācijā izvietotajiem Rietumu sabiedroto valstu – ASV, Lielbritānijas un Francijas - militārajiem kontingentiem veikt tās teritorijā izlūkdarbību, lai nodrošinātu šo kontingentu aizsardzību.Kāda vācu amatpersona sarunā ar aģentūru AP atzina, ka līgums kopš Aukstā kara beigām nav ticis pielietots, un atzina, ka tā anulēšana neatstās nekādu ietekmi uz pašreizējo rietumvalstu izlūkdienestu sadarbību.Arī Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis žurnālistiem uzsvēra, ka līgums nav ticis pielietots kopš 1990.gada.Savukārt Vācijas Ārpolitikas padomes Transatlantisko attiecību programmas vadītājs Henings Rīke intervijā AP norādīja, ka valdībai bija kas jādara, lai iekšpolitiski demonstrētu, ka tā spiegošanas skandālu uztver nopietni."Pirmsinterneta laikmetā noslēgta līguma pārtraukšana dod vāciešiem iespēju parādīt, ka viņi kaut ko dara, bet tajā pašā laikā amerikāņi zina, ka tas tiem nekaitēs," norādīja Rīke. "Ņemot vērā labās attiecības starp izlūkdienestiem, viņi vienalga dabūs informāciju, kas tiem nepieciešama."