Šrimms ceturtdien intervijā ziņu aģentūrai DPA norādīja, ka izmeklēšanas tiks pabeigtas tuvāko mēnešu laikā un dokumenti tiks nosūtīti reģionālajiem prokuroriem.
Ņemot vērā, ka vairums bijušo nacistu jau pārsnieguši 90 gadu slieksni, laiks nedarbojas prokuroru pusē.
Līneburgā 21.aprīlī sāksies liela tiesas prāva, kurā uz apsūdzēto sola sēdīsies 93 gadus vecais Oskars Grēnings.
Bijušais nāves nometnes darbinieks apsūdzēts par līdzdalību 300 000 cilvēku nāvē Aušvicā.
Grēnings ir paudis nožēlu par savu pagātni un publicējis grāmatas un sniedzis intervijas, lai atbildētu tiem cilvēkiem, kuri saka, ka holokausts nekad nav noticis.
Viņa uzdevums Aušvicā bija savākt naudu no ebrejiem, pirms tie tika nosūtīti uz gāzes kamerām.
Šrimms atklāja, ka pašreizējās izmeklēšanas koncentrētas uz bijušajiem sargiem divās nāves nometnēs - Aušvicā un Maidanekā.
"Dokumenti no šīm nometnēm atkal tiek rūpīgi pārbaudīti," norādīja Šrimms, piebilstot, ka tiks caurskatīti arī citu nometņu dokumenti.
"Mēs pētām, vai 70.gadu un 80.gadu lēmumi ir savienojami ar pašreizējo juridisko interpretāciju," norādīja Šrimms.
Vairāk nekā 60 gadus Vācijas tiesas tiesāja tikai tos nacistu kara noziedzniekus, par kuriem bija liecības, ka viņi personīgi pastrādājuši zvērības.
Tomēr 2011.gadā Minhenes tiesa piesprieda Ivanam Demjaņukam piecus gadus cietumā, atzīstot viņu par līdzvainīgu ebreju iznīcināšanā Sobiboras nometnē, kur viņš strādāja par sargu. Līdz ar to tika atzīts, ka arī bijušie nometņu sargi var tikt tiesāti.
Šrimms norādīja, ka nezina, vai viss izmeklēšanā ieguldītais darbs nebūs veltīgs, jo gandrīz visi potenciālie apsūdzētie ir pārāk veci, lai viņus tiesātu. Bet viņš uzsvēra, ka izmeklētāji turpinās darbu, kamēr dzīvs būs kaut viens aizdomās turams nacists.
Šrimms norādīja, ka viņa darbs ir izvirzīt apsūdzību, pat ja tā nenoved līdz tiesai.
Šrimma vadītā aģentūra pati nevar ierosināt lietas pret aizdomās turamajiem. Tā veic izmeklēšanu un nodod savāktos dokumentus reģionālajiem prokuroriem pilsētās, kurās aizdomās turamie dzīvo.