Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Vācija: Lai iestātos ES, Serbijai būs jāatzīst Kosovas neatkarība

Lai varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES), Serbijai būs jāpieņem Kosovas neatkarība, trešdien Prištinā paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls.

"Ja Serbija vēlas virzīties uz Eiropas Savienību, likuma varas veidošana ir galvenais noteikums, bet, protams, arī Kosovas neatkarības pieņemšana," viņš uzsvēra kopīgā preses konferencē ar Kosovas premjerministru Ramušu Haradinaju.

"Tas ir centrālais nosacījums ceļā uz Eiropu," piebilda Gabriēls. Viņš arī norādīja, ka tādu pašu ziņu nodevis Serbijas amatpersonām, pirms tam trešdien apmeklējot arī Belgradu.

Serbija cer ES iestāties līdz 2025.gadam, kas ir Briseles noteikts termiņš.

Serbijas amatpersonas paudušas cerību, ka Kosovas neatkarības atzīšana nebūs būtisks nosacījums dalībai ES. Serbijas aizsardzības ministrs Aleksandrs Vulins ir rosinājis Belgradai un Prištinai vienoties par Kosovas sadalīšanu.

Gabriēls paziņoja, ka Vācija centīsies panākt, lai Kosovu atzīst tās piecas ES dalībvalstis, kas to nav izdarījušas - Grieķija, Kipra, Rumānija, Slovākija un Spānija.

"Protams, dalība Eiropas Savienībā ir galamērķis. Viens no nosacījumiem tam būs pārliecināt piecas Eiropas Savienības valstis, kas neatzīst Kosovu, ka šāda atzīšana ir loģiska, jo Kosova nekad vairs nebūs Serbijas sastāvā," norādīja ministrs.

"No dalības Eiropas Savienībā iegūs visi," viņš piebilda.

Kosova neatkarību pasludināja 2008.gadā, tomēr Serbija Kosovu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Kosovas neatkarību atzinušas 115 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm. Tās dalību ANO bloķē Serbijas sabiedrotās Krievijas un Ķīna. Apmēram 120 000 Kosovā dzīvojošo serbu par savu galvaspilsētu joprojām uzskata Belgradu, un Serbija viņus finansiāli atbalsta. Vairums no 1,8 miljoniem Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi.

Vācija, kas kā viena no pirmajām atzina Kosovas neatkarību, ir viena no nozīmīgākajām investorēm tajā.

Pēc 1998.-1999.gada kara starp Kosovas albāņu separātistiem un Serbijas spēkiem Kosova tika pakļauta ANO administrācijai, un tur drošības uzturēšanai tika izvietoti NATO miera uzturētāji.

Top komentāri

ļuļa
ļ
nu, vismaz spāņi ir konsekventi savā attieksmē neatzīstot kosovu, jo tad pašiem nāktos atzīt kataloniju. savukārt vācieši sevi kārtējo reizi demonstrē no absolūti kretīniskākās puses. spānijas gadījumā obligāti jāsaglabā teritoriālā vienotība, serbijas ne. starp citu, man vēl gaišā atmiņā, kā viens vācu ārlietu ministrs pirms gadiem 7 attiecībā par tibetu teica,ka ir gadījumi, kad ekonomiskās intereses esot svarīgākas par cilvēktiesībām. jauki.
Eiropas vērtības rullē
E
Albāņiem - divas valstis, Albāniju un Kosovu. Kataloņiem - nevienu valsti.
Jāņonkols no laukiem
J
Lasīju, ka Kosova kādreiz visa ir bijuse Serbu zeme. Senos musulmaņu iebrukumos viņi Kosovā palikušies un nostiprinājušies. Kas cits serbiem atliek, kā tikai karot?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits