Padomju izlūki ieradušies Vācijā 1988. un 1990.gadā, uzdodoties par Dienvidamerikas izcelsmes Austrijas pilsoņiem, norādīja federālā prokuratūra. Atbilstoši apsūdzības versijai Anšlagi ieguvuši slepenus Eiropas Savienības (ES) un NATO dokumentus un par saviem pakalpojumiem saņēmuši aptuveni 100 000 eiro (70 000 latu) gadā.
Maskējot savas spiegošanas aktivitātes, Anšlagi dzīvojuši kā tipiski vidusšķiras pārstāvji. Pat viņu meita neko nav zinājusi par vecāku dubulto dzīvi, vēsta laikraksts Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung. Pāra advokāts apstiprināja, ka apsūdzētie ir Krievijas pilsoņi.
Slepenos dokumentus, kurus spiegi nopirkuši no kādas Nīderlandes Ārlietu ministrijas amatpersonas, viņi nodevuši tālāk izlūkdienestam Maskavā, vēsta laikraksts Die Welt. No 2008. līdz 2011.gadam spiegi tikušies ar nīderlandiešu amatpersonu Raimondu Valentīno Pūteraju vairāk nekā 30 reižu un par nopludinātajiem dokumentiem samaksājuši viņam vairāk nekā 72 000 eiro, norāda prokurori. Dokumentu vidū bijusi slepena informācija par NATO spēkiem Eiropā 2011.gadā, kā arī operatīvie materiāli par alianses misijām Afganistānā, Lībijā un Kosovā.
Anšlagi cer, ka viņi varēs nonākt atpakaļ Krievijā, Berlīnei un Maskavai vienojoties par spiegu apmaiņu, sacīja pāra advokāts Horsts Dīters Pečke. Advokāts arī sacīja, ka viņa klienti prāvā, kas, kā paredzams, ilgs līdz jūnijam, varētu nerunāt. Ja apsūdzēto vaina tiks pierādīta, viņiem draud līdz desmit gadiem cietumā.
Process varētu kļūt par vienu no "aizraujošākajām prāvām kopš aukstā kara beigām", paredz žurnāls Der Spiegel. Pirmais spiegu pāra pārstāvis Vācijā ieradās gadu pirms Berlīnes mūra krišanas - laikā, kad vēl pastāvēja padomju izlūkdienests VDK. Šajā laikā Austrumvācijā strādāja arī VDK aģents Vladimirs Putins - pašreizējais Krievijas prezidents.